Costyn no #highaltitude šorīt padalījās ar linku uz pārraidi par viņu hack-speisa balona lidojumu. 2. martā viņi palaida balonu ar Hyperion un Habanero zondēm no Hāgas Nīderlandē. Video var redzēt visu no sākuma līdz beigām – gan balona pildīšanu, gan to, kas tiek raidīts pa radio, gan pašu sekošanu. Jauks video.

Viņi nodrošināja arī tiešraidi gan no palaišanas vietas, gan arī no nolaišanās vietas, bija aizraujoši skatīties. :)

Beidzot ir arī kādas labas ziņas! Joprojām (joprojām!!!!!!1) notiek lēna sameilošanās ar CAA pārstāvjiem, lai tiktu pie palaišanas atļaujas un NOTAM. Tur viss ir diezgan bēdīgi, un viņi atkal (!) uzstāj uz to, ka mums nepieciešama atļauja aerofotografēšanai, tikai tad mēs varam turpināt pārrunas par palaišanas atļauju. Visi mani argumenti netiek ņemti vērā, tomēr 5. martā norunāta tikšanās, lai visu vēlreiz un atkal (!) izrunātu klātienē.

Tā nu 12. februārī nosūtīju ziņu Aizsardzības ministrijai, lai viņi vai nu noliedz, vai apstiprina, ka mums nepieciešama tāda atļauja. Vakar mēģināju viņus sazvanīt un uzzināt, kā ir ar to atbildi, vai tā top un cik drīz, bet neveiksmīgi – vienkārši nesavienojās.

Bet! (© Godmanis)

Nedaudz vēlāk saņēmu atbildi uz meilu, ka tiešām – mūsu aparatūra nav nekāda speciālā aparatūra, kas minēta Ministru kabineta noteikumu Nr. 557 "Speciālo aviācijas darbu veikšanas kārtība" 14. punktā, un nekādu atļauju aerofotografēšanai mums tiešām nevajag, turklāt "precizējiet CAA, vai nav noticis kāds pārpratums, ja viņi ko tādu prasa".

Maza, bet tomēr uzvara. Redzēs, kāds būs noskaņojums pēc sanāksmes ar CAA nākamnedēļ. Ja nekāds, tad plāns B.

Pagājušajā sestdienā veicu diezgan nozīmīgas izmaiņas savā radio aprīkojumā, ieskaitot antenas pārvietošanu uz vietu, kur brīvi pieejams gandrīz 180° plašs lauks uz dienvidiem, bet par to citreiz sīkāk.

Tā nu naktī uz svētdienu paliku nomodā ilgāk, lai pārbaudītu izmaiņas un pasekotu līdzi Skrīveru zondes lidojumam. Signāls parādījās jau uzreiz pēc plkst. 1.30, taču, kamēr saņēmu visus kalibrācijas datus, atkodēt to izdevās tikai no aptuveni piecu kilometru augstuma. Signāla kvalitāte ievērojami labāka, salīdzinot ar to, kādu varēju dabūt, kad antena bija istabā pie griestiem.

Kādu brīdi sekoju līdzi lidojumam, nesaprotamu iemeslu dēļ GPS datus gan neizdodas dabūt, taču signāls pamazām sāk bālēt. Ja balons ceļas augšup, tam būtu jākļūst stiprākam, bet te.. Ātri palaižu maršruta prognozēšanu un.. izrādās, ka ir spēcīgs ziemeļvējš visos augstumos – Skrīveru zondes paredzamā nolaišanās ir pie pašas Viļņas! Tātad tā strauji dodas prom. Nu neko, bet, ja mūsējā lido uz dienvidiem, tad igauņu zondei būtu jālido uz manu pusi no ziemeļiem. Apskatu prognozi tai – hoho! Tieši uz Siguldu. Frekvenci gan nezinu, tāpēc sāku meklēt, līdz atradu to 404 MHz. Ir! Dekodējas, un tā ir jau 11 km augstumā.

Ūdenskritumā gan pamanīju vēl trīs vājākus signālus, taču nospriedu, ka tie nav īsti signāli, bet harmonikas (spēcīga signāla "nospiedums" blakus frekvencēs).

Igauņu zondes signāls ir patīkami spēcīgs, tā tiek līdz 21388 metru augstumam un sāk nolaišanos. Iepriekšējās reizes ap šo laiku man pazuda signāls – ūdenskritumā to vēl redzēt var, bet dekodēt vairs nesanāk, taču tagad gan tīri mierīgi, protams, ir nelieli pārrāvumi, bet tomēr dekodējas, pat ņemot vērā to, ka signāls atkal iet cauri visai mājai, tikai šoreiz no otras puses.

Nolaišanās gan ir diezgan savdabīga. Augšējie atmosfēras slāņi ir pavisam plāni, tur izpletnis vienkārši nestrādā, bet ar laiku zondei vajadzētu tomēr sākt bremzēt, taču 20 km augstumā tā krīt ar 50 m/s, 10 km augstumā – joprojām 55 m/s.. Njā.. 5km – 27 m/s. Pēdējos datus saņēmu vien 2.5 km augstumā, kad tā bija sabremzējusies līdz 23 m/s. Tas ir ļoti liels ātrums, jo pie 10 km augstuma būtu jābūt 10-15 m/s, bet netālu no zemes – tikai 5-7 m/s. Vai nu tā ir sapinusies savā izpletnī, vai arī palaista bez tā. Jebkurā gadījumā – cerams, ka tā nekam uz zemes netrāpīja. GPS datu man nav, bet, ņemot vērā krišanas ātrumu, tā drīzāk tuvāk ir Ainažiem nekā Siguldai.

Ievērojamais nolaišanās ātrums un sekojošā straujā došanās cauri dažādas temperatūras slāņiem arī diezgan pamatīgi ietekmēja frekvences stabilitāti – signāls ūdenskritumā brīžiem bija pavisam slīps un to nācās koriģēt visu laiku.

Kad zondes signāls pavisam pazudis, domāju pārslēgties atpakaļ uz Skrīveru zondi. Izrādās, ka blakus joprojām atrodas vājais signāls – tātad tā nebija nekāda harmonika, bet gan attāla zonde. Līdz ar to – pavisam piecas dažādas zondes gaisā, viena ir no Krievijas, pārējās divas, iespējams, no Somijas vai Zviedrijas, vai Polijas.
Skrīveru zondes signālu gan dekodēt neizdodas, varu vien skatīties uz ūdenskritumu un redzēt brīdi, kad tā sāk krist lejup. Pamazām izdziest arī pārējie signāli, mūsējā paliek gaisā visilgāk.

Secinājumi – antena tagad ir labākā vietā, taču plāns dabūt to uz jumta nav atmests, jaunā sistēma arī strādā labi (uztvērējs tagad ir pieslēgts citam datoram, sakari pa WiFi). Bija tīri interesanti, vēl ir vieta uzlabojumiem. Jātiek skaidrībā ar GPS!

Šonakt bija tāds mazliet pavēss – 22 km augstumā -74.5°C. Kamēr visi gulēja, es sekoju līdzi LVĢMC meteozondes lidojumam. Tas gan vēl nebija satelīts, tomēr augstāk par lidmašīnām, kas iepriekšējoreiz.

Zondi palaiž katru otro nakti no Skrīveriem. Zinu laiku, nezināju dienu, bet tā kā, sekojot līdzi citiem notikumiem pasaulē, šonakt vēl biju nomodā, tad nolēmu pamēģināt. Desmit minūtes pēc palaišanas noskaņojos uz pareizo frekvenci, un.. tur tiešām kaut kas skan! Kaut kas jaudīgs, plats un izklausās pēc datiem. Ātri ielādēju un uzinstalēju vajadzīgo programmu, sakonfigurēju skaņas iestatījumus un – jā, lēnām tiek lejuplādēti kalibrācijas dati! Ir! Pēc kalibrācijas datu saņemšanas sāka nākt arī īstie dati. Tā kā nokavēju sākumu un vēl kādu brīdi čakarējos, tad rezultāti ir no astoņiem kilometriem un augstāk. Tā nu sekoju līdzi līdz pat ~23 km augstumam, kur balons pārsprāga un tā sāka krist lejup.

Bet jaudīgs gan tām radiozondēm raidītājs – antena man joprojām istabā, brīva pieeja ziemeļiem un rietumiem, bet zonde atrodas D-DA, un signāls gāja cauri mājai diezgan bez problēmām. Lejupceļā gan bija grūtības ar dekodēšanu, pēdējos datus saņēmu 12 km augstumā, signāls toties vēl labu brīdi bija redzams ūdenskritumā, lēni kļuva vājāks, līdz pazuda pēkšņi, nevis pamazām izdzisa. Ir doma antenu pārvietot uz verandu (vai arī tur nolikt citu antenu), tad tīri labi varētu tikt pie dienvidiem.

Vēl viena lieta, ka man šķita, ka zonde neraida GPS datus, tāpēc nav precīzi zināms, kur tā atrodas, bet izrādās, ka tā tos raida primitīvā formātā – tie ir GPS doplera dati, kas jāsasaista ar GPS almanahu un visu pārējo, ko parasti dara pats GPS uztvērējs, jau manā pusē. PE2G no Nīderlandes pēc tam pastāstīja, kas un kā, bet tad jau bija par vēlu, to tad nākamreiz. Protams, ka es gribu kādreiz arī atrast tādu zondi pēc nolaišanās. :)

Zonde raida datus katru sekundi 403 MHz frekvencē. Vienīgā problēma, ka tā startē 2330z, tāpēc vajag vai nu lielu piespiešanos palikt nomodā, vai arī kaut kādu automatizāciju, lai viss notiktu "pats no sevis"™. Signāls tika uztverts ar paštaisītu 430 MHz antenu, RTLSDR (ar R820T), SDR# un dekodēšanai izmantota SondeMonitor programma.

Šodien aizrāvos ar lidmašīnu medīšanu.

Parastie cilvēki, protams, vienkārši atvērtu flightradar24.com, lai paskatītos, kas lido riņķī apkārt, bet tā taču nav mūsu metode, Ļoļik. Tā vietā var ierīkot automātiskās novērošanas apraides uztveršanas staciju un saņemt signālus no pašām lidmašīnām, hehe.

Lidmašīnu ADS-B raidītāji darbojas 1090 MHz frekvencē, katru sekundi paziņojot informāciju par sevi – kas, kur, uz kurieni, cik ātri un vēl šo to. Informācija ir gaisā, to tikai jāsaklausa.

Tam es izmantoju šīs sezonas modes preci – RTLSDR (ar R820T, der arī E4000), paštaisītu antenu, Windows XP, RTL1090 un PlanePlotter. Rezultāts:

Viss notiek. Antena atrodas starp logiem, kas ir uz rietumu un ziemeļu pusi, tāpēc austrumos un dienvidos nekas nav redzams. Rezultāti patiesībā ir daaaaaaudz labāki, kā būtu varējis pirms tam iedomāties, jo tālākā lidmašīna, ko šodien redzēju, bija 410 km attālumā kādu gabalu zem Gotlandes. Uz ziemeļu pusi līdz Tallinai tālākās neaizvilka, bet nu ļoti tālu no piekrastes arī nebija. Savukārt, mazākais augstums, līdz kuram varēju uztvert lidmašīnu, kas nolaižas Rīgas lidostā, bija vien 110 metri.

Tas viss ar pavisam vienkāršu ceturtdaļviļņa "ground plane" antenu, ko taisīju 70 cm joslai (~440 MHz), tā pat nav pielāgota pareizajai frekvencei, bet.. darbojas. Ja to vēl varētu dabūt uz jumta un vēl kādu metru augstāk, es varētu noklāt arī gandrīz visu Igauniju un Lietuvu.

Mans nākamais mērķis gan būs krietni augstāk – jāmēģina noķert kādu satelītu.

Ja arī nekāda praktiskā ieguvuma no šīs izklaides šodien nebija, tad vismaz pārbaudīju, ka antena balonu uztveršanai varētu būt sanākusi laba (par to sīkāk uzrakstīšu citreiz). Būs jāpaliek kādreiz nomodā, lai pamēģinātu uzvert LVĢMC meteozondi no Skrīveriem.