LAASE-2: 27 km

6. augusts un LAASE-2 izdevās krietni vieglāk un brīvāk kā LAASE-1 6. jūlijā. Mēs to vienkārši ņēmām un izdarījām – mazāk stresa, vairāk prieka.

Mērķi otrajai reizei bija vairāki:

  • lidot atkal, :)
  • šoreiz dabūt bildes visa lidojuma laikā,
  • "piedalīties" Igaunijas "Youngsters On The Air" nometnē,
  • izlabot pirmās reizes kļūdas – foto, sensori, sekošana bez maldīšanās, sekošana čeklistei un kas nu vēl tur nebija kā iecerēts.

Šoreiz mēs nevarējām tik brīvi izvēlēties lidojuma dienu – tā bija vai nu otrdiena, vai nebija vispār vairāku iemeslu dēļ. Tā kā otrdienā visiem it kā būtu jāstrādā, tad nebija ne jausmas, cik daudziem būs iespēja klausīties radio un palīdzēt ar sekošanu balonam, toties bija skaidrs, ka lidojumam uz kartes sekos līdzi daudzi, tāpēc zināma atbildība palaist laicīgāk un lai viss notiktu plūstošāk tomēr bija. :) Katrā ziņā mēs bijām gatavi arī šoreiz paļauties tikai uz sevi, taču tad pieteicās viens un otrs, tā ka jutāmies diezgan mierīgi.

Mēs bijām ielūgti uz YOTA nometni, taču nevarējām doties, tāpēc nolēmām, ka varētu tās laikā palaist LAASE-2, ko mēs jau tāpat taisījāmies kaut kad darīt, un tādā veidā "būt" tur klāt. Pašiem mums nebija nekādu sakaru (pun intended) ar nometnes organizatoriem, taču uzzinājām, ka informācija viņiem ir tikusi pārsūtīta gan no Latvijas, gan Nīderlandes, tā ka zināma cerība bija.

Tā nu otrdien uz kartes bija redzami pieci torņi Latvijā un seši (!) Igaunijā. Igauņi pirmdienā ir padevuši informāciju viens otram tālāk un sagatavojušies īsā laikā. Ļoti jauki, patīkami tādā nodarbē iesaistīt arī kaimiņus. :)

Diena bija tikpat kā bez vēja, temperatūra ap +27°C, debesis skaidras, taču ar nelielu plīvuru, tāpēc tādas gaišzilas. Palaišanas vieta bija turpat – pļavā nedaudz ārpus Siguldas.

Tehniski milzīgu izmaiņu no pirmās reizes nebija – bortdators tas pats, nedaudz apdeitota programmatūra, pīkstulis šoreiz tiks izslēgts virs 1 km augstuma, fotoaparāts tas pats, taču ar krietni vienkāršotu programmatūru, jauna kapsula ar 60% plānākām sienām – LAASE-1 bija daudz par karstu un smagu, mazliet cits sensoru izvietojums ar cerību, ka šoreiz tie mērīs pareizāk. Šoreiz bija arī maza video kamera, kas vēl stundu pirms starta tika lodēta. Nu un vēl arī uzlabojumi radio uztveršanai, alternatīvs interneta pieslēgums, kartes offlainā un citas lietas, kuru iepriekš pietrūka. Tātad lielākoties tāda "bugfix" misija.

Viss sagatavošanās process notika daudz pārdomātāk – iespējamskanoderēs mantas mašīnā tika sakrautas jau iepriekšējā vakarā, radio aprīkojums arī tika sainstalēts jau iepriekš, nevis sekošanas laikā kā pirmajā reizē. :) Līdz ar to starta dienā bija mazāk jādara, jāpaspēj un jāuztraucas.

Pļavā ieradāmies apmēram laicīgi. Balona pildīšana šoreiz notika daudz raitāk, tas neprasīja stundu kā iepriekšējā reizē. Šoreiz arī neiedarbinājām radiouztvērējus uz vietas – pietika, ka mājas stacija raidītāju viegli uztver arī uz zemes.

Balonu gandrīz palaidām laikā. Gandrīz, jo pēc visa iedarbināšanas, pārbaudīšanas un kapsulas aizlīmēšanas izrādījās, ka nevar saklausīt nekādu skaņu no kameras – tā šķiet izslēgusies. Taisījām vaļā tāpat kā pirmajā reizē un tiešām bija jāpiestartē to no jauna. Iemesls vēl nav skaidrs.

Jau uzreiz pēc starta zondes signālu noķēra princ_fm no Cēsīm tikai 233 metru augstumā, minūti vēlāk pieslēdzās arī YL3GEG 607 metru augstumā, un 1282 metru augstumā arī pirmais igaunis – ES5PC no Tartu observatorijas ar trīsmetrīgu šķīvi. Mēs bijām diezgan sajūsmināti, ka jau tik zemu ir tik labs pārklājums. :)

Pamazām nesteidzīgi sakrāmējāmies un kādu laiku vēl palikām pļavā. Vienīgais, kas nelikās labi, bija pacelšanās ātrums – tēmējām uz 5.1 m/s, bet balons cēlās apmēram 3.5-4.5 m/s, jau nodomāju, ka nu būs gara diena, bet tad, pārsniedzot kilometra atzīmi, ātrums palielinājās un bija apmēram gaidītais. Nav skaidrs, kāpēc tā bija – ja vēl virs mums būtu kāds mākonis, tas varētu spiest lejup, bet bija skaidras debesis. Četru kilometru augstumā balons joprojām bija apmēram virs mums un skaidri saskatāms, kad devāmies prom. Aizbraucām līdz mājām, nolikām gāzes balonu, pačilojām ēnā kādu laiku un, kad balons bija apmēram 15 km augstumā, devāmies ceļā. Paredzamā nolaišanās vieta bija apmēram pie Nītaures, lidojuma trajektorija līdzīgi kā pirmajā reizē zīmētu Z burtu.

Šoreiz mašīnā bijām trīs, un man tas likās ērtāk kā pirmajā reizē, kad sekojām tikai divatā – gan tas, ka sekot līdzi lidojumam un plānot nākamās darbības var divatā, gan sistēmas tiek dublētas, gan arī vienkārši jautrāk – tas taču ir piedzīvojums ar draugiem.

Dodoties uz Nītaures pusi un nogriežoties no Vidzemes šosejas, asfalts kļuva pavisam nelīdzens, interneta sakari arī bija nestabili, tāpēc atradām vietu samērā netālu no krustcelēm, kur apstāties, lai sagaidītu nolaišanās sākšanos un redzētu, kurp doties tālāk, ņemot vērā svaigāko informāciju. Balons veica apgriešanos pretējā virzienā un sāka doties uz mūsu pusi. Tur sēžot, redzējām, ka prognozētā trajektorija nāk arvien mums tuvāk, līdz karte rāda, ka balons lidos tieši mums pāri. Jau nopriecājos, ka varēšu pamēģināt ar binokli to saskatīt – lai gan 30 km attālumā, tomēr tas būtu liels un balts, tāpēc varbūt pat izdotos.

Taču tad tas negaidīti pārsprāga, sasniedzot tikai 27 km augstumu, un sāka nolaišanos. Saskaņā ar aprēķiniem, tam vajadzēja vēl sešus kilometrus. Vēlāk, tinot filmu atpakaļ, secinājām, ka tam visdrīzāk bija kāds ražošanas defekts, jo amerikāņiem pirms kāda gada bija līdzīgi notikumi un simptomi.

Sagaidījām prognozes apdeitu un devāmies ceļā. Skatoties telemetriju, bija skaidrs, ka kaut kas tur nav noticis pareizi, jo zonde nāk lejā ar ievērojamu ātrumu. Tas ir normāli, ka lielā augstumā tā sasniedz 60-70 m/s, bet tad tā strauji sāk bremzēt, nonākot blīvākos atmosfēras slāņos, taču LAASE, lai gan samazināja ātrumu, to darīja pavisam maz, un 10 km augstumā joprojām krita ar 20 m/s, 5 km – 15 m/s. Izpletnis droši vien sapinies balona atliekās. Vai arī balons tikai pārplīsis un izpletnim jānes lejā viss papildu svars. Vai abi. Vai arī.. ienāca prātā, ka manas advancēto mezglu siešanas prasmes ir samērā zemā līmenī, tāpēc varbūt kaut kādu iemeslu dēļ zonde ir atsējusies un krīt lejup viena pati. Ātrums taču tam it kā varētu atbilst.

Dodoties uz aptuveno nolaišanās vietu, mazliet ieskrējāmies un pašāvām garām pareizajam pagriezienam, pēc apgriešanās to tomēr atradām un devāmies uz fermu, iebraucot privātīpašumā. Pēdējā pozīcija gaisā bija 994 metru augstumā (atkal princ_fm). Ņemot vērā nolaišanās ātrumu, zondei turpat kaut kur būtu jābūt. Radiosignāls bija, bet nepietiekami spēcīgs, lai to no attāluma pareizi atkodētu, tāpēc nolēmām piestāt ceļmalā un sagaidīt īsto pozīciju. To uzreiz arī dabūjām, tā uzreiz arī tika nosūtīta uz serveri, un uz kartes bija redzams, ka esam tieši pareizajā vietā – zonde ir tepat blakus mežā. Tik daudz lauku apkārt, bet tai, protams, bija jātrāpa kokos. Bet nu tikai astoņas minūtes pēc nolaišanās esam klāt! Turklāt zonde ir izdzīvojusi triecienu pret zemi ar 50 km/h ātrumu, ja jau vēl raida.

Sēžot mašīnā, apdeitojot čatiņu ar svaigāko informāciju un gatavojoties doties mežā, kāds iesaucās, ka pīkst. Tiešām, ir dzirdams mūsu pīkstulis, man izklausās, ka tas skan kaut kur no augšas, un pārējie tam sāk ticēt. Piebrauca zemes saimniece, pastāstīju, kas un kā, ko mēs te darām, viņa ļāva mums darboties, un mēs devāmies mežā. Zonde atradās tieši pie koka zemē, balons gan vēl bija eglē, taču kopijs to kaut kā viltīgi dabūja zemē tāpat kā pirmajā reizē.

Turpat uz vietas atvēru kapsulu, lai izslēgtu elektroniku – iekšā bija auksts, tiešām auksts. Nolaišanās bija tik ātra, ka viss pamatīgi atdzisa, aukstajam gaisam ieplūstot kapsulā. Pārbaudīju fotoaparātu – ir bildes! Bet tikai līdz diviem un dažām minūtēm, hmm.. Videokamera gan vēl strādāja.

Beidzot nedaudz ieturējāmies, parunājāmies un devāmies uz mājām. Šoreiz viss tik ātri un vienkārši notika, ka jau četros sēdējām pie galda un strēbām auksto zupu.

Foto ir līdz balona pārsprāgšanas brīdim, tad kamera izslēdzās, varbūt neizturēja vibrācijas vai kas cits. Bildes šoreiz ir labākas – parastā autofokusa izmantošana ir palīdzējusi, lai gan virs tā mākoņu slāņa tāpat bija grūti, bet laikapstākļus jau nevar izvēlēties. Kameras temperatūra bija mazāka, taču vēl nepietiekami mazāka, vēl jāsamazina siltumizolāciju. Katrā ziņā, ja ar radio viss kārtībā, tad ar foto un video mums vēl ir pietiekami daudz, ko uzlabot.
Balona atliekas svēra 600 gramus, un tās tiešām pilnībā sapina izpletni, neļaujot tam atvērties.
Zonde nolaidās 30.7 km attālumā no palaišanas vietas. Starts 09:24:18, pēdējā pozīcija gaisā 11:24:03 UTC, tieši divas stundas. Maksimālais augstums 27244 m (11:03:11 UTC).
Gaisā tika pārraidītas 418 pozīcijas, uzvertas 415! Kopā zondes telemetriju uztvēra 12 klausītāji, no tiem trīs mūsu, divi jauni vietējie un pieci igauņu. :) Ievērojams skaits, pat nemaz neņemot vērā, ka tā bija darbdiena! Paldies, ES5PC, princ_fm, YL3GEG, ES5EC, ES8TJM, ES6DO, JDat, YL3GV, ES6JAN!

"Youngsters On The Air" nometnē gan neviens tomēr neklausījās radio, tikai Latvijas komanda sekoja līdzi lidojumam internetā, taču to labi kompensēja pārējo ziemeļnieku piedalīšanās. Gan jau nometnē bija interesanti arī bez tā.
ES5EC (ESTCube zemes stacija!) gan piekodināja, lai nākamreiz pabrīdinām laicīgāk. Bet nu viņiem arī patika, kas galvenais. Vispār visiem viss patika.

Šoreiz daudz kas notika pareizi, aizķeršanās bija, bet tās nebija kritiskas. Un, kur bija, tur bija dublējošā sistēma. Piemēram, man pārstāja darboties radiouztvērējs, dodoties uz nolaišanās vietu, bet tāpēc mums bija otrs. Tas pats ar internetiem, kad nevarēju tikt pie mājas stacijas – kopijs to izdarīja. Šoreiz arī izdevās biežāk informēt #highaltitude čatkanālu par to, kas notiek, lai gan pirms starta, kad to visvairāk vajag, apdeiti varēja būt biežāki.

Pie pusdienām apspriedām, kā gāja, ko tālāk. Jau ir idejas, ko varētu darīt tālāk. Tieši to pašu atkārtot, protams, nav vērts, vajag kaut ko interesantu, vajag iet tālāk. Vēl ir šis tas jāizlabo, šis tas jāuzlabo, jāsāk darboties.

A++, laidīsim vēl! Tas ir lielisks piedzīvojums. LAASE-3 noteikti būs.