Brīvdienās biju plānojis pastrādāt pie kapsulas pabeigšanas, taču aizmirsu paņemt līdzi dažas svarīgas detaļas, tāpēc ar to nekā.

Vismaz saliku vienu stabilizatoru uz LM317 bāzes, kas paredzēts fotoaparāta barošanai, un notestēju. Šķiet, ka viss notiek. Kopijs ieteica izmantot LM317A, kas paredzēts arī lieliem mīnusiem, jo parastais LM317 ir paredzēts temperatūrām virs nulles, taču tas, kuru es dabūju, ir ar maksimālo strāvas stiprumu tikai 1A, bet man vajag vairāk. Tomēr liekas, ka arī ar parasto LM317 būs gana, jo, regulējot strāvu uz vajadzīgajiem ~4V, tas kopā ar rezistoriem ir pavisam silts (pat diezgan karsts), līdz ar to problēmām nevajadzētu būt, jo tas pats sevi sildīs. Problēmas aukstumā varētu būt tad, ja tam būtu jāiedarbojas tādos apstākļos, taču, ja tas jau būs silts, būtu jābūt visam kārtībā. Es gan nezinu, kas tieši silda stabilizatoru un rezistorus – tas, ka tam jāatdod vajadzīgie volti, vai cauri plūstošā strāva, ko fotoaparātam vajag diezgan daudz. Ir vajadzīgs arī otrs stabilizators stalkera barošanai. Tam gan vajag pavisam maz ampēru, tāpēc, ja stabilizators nesils, tam vajadzēs izmantot niecīgo izmēru LM317A versiju.

Pa to laiku Lielbritānijā notika interesanti lidojumi ar trim baloniem un četrām kapsulām. Vispirms pirmais balons gandrīz sasniedza pasaules rekordu augstumā, pēc tam otrais to pārsniedza, bet ziņas noraidīšanas laikā balons pārsprāga, līdz ar to sabojājot sakarus, bet tad trešais tuvojās zīmīgajam augstumam, paliekot metru zem tā (!!), nedaudz palaidās lejup, tad atkal augšup, un tā vairākas reizes, beigās pārsniedzot iepriekšējo rekordu par vairāk kā kilometru, sasniedzot augstumu 42687 metri. Tas bija Steve Randall / RocketBoy balons XABEN-24 (tas pats džeks, no kura pirku savu balonu un izpletni).

Bet lielais notikums bija sestdienas vakarā. Piedalījos White Star lidojuma apmācībās un simulācijā! 

White Star komanda beidzot ir gatava veikt lidojumu, neatkarīgi no tā, kurp tas dosies. Starts plānots 27. aprīlī vai 11. maijā. Viņi bija plānojuši būt pirmie amatieri, kas veic transatlantisko lidojumu, taču šis tituls tagad diemžēl jau ir aizņemts (lai gan toreiz tas notika diezgan nejauši). Bet tas nekas, viņu lidojums ir īpašs arī citos veidos. Piemēram, lidojums notiks transatlantiskās reaktīvās straumes ("jetstream") augstumā, kurā lido arī lidmašīnas (9-11 km). Tāpēc īpaša uzmanība tiek pievērsta drošībai. Saziņai ar kapsulu izmanto satelītsakarus, tie darbojas abos virzienos.

Apmācības / simulācija bija ļoti interesants pasākums. Tas gan ieilga uz vairāk kā piecām stundām, tāpēc gulēt aizgāju tikai ap trijiem (pirms tam vēl stundiņu ārā pačolēt Saturnu un Marsu). Apmācībās piedalījās White Star kodols, kas atrodas ASV, bija arī daži no UKHAS, viens vācietis un es. Uzzināju milzumdaudz informācijas, ko būs jāņem vērā.

Sakaru pārtrūkuma gadījumā starp misijas vadības centru un bortdatoru balons pats pārtrauks lidojumu, tāpēc ik pēc pusstundas balonam jāsūta "sirdspuksts". Tā kā balons lidos lidmašīnu augstumā un izmantos lidmašīnu ceļus, būs jāuztur regulāri sakari ar gaisa satiksmes vadības centriem ASV, Islandē, Eiropā un Āfrikā (kurp nu tas īsti dosies). Abu šo iemeslu dēļ ir nepieciešami misijas kontrolieri, kas var uzraudzīt lidojuma norisi 24 stundas diennaktī. Te arī atrašanās citā laika joslā ir bonuss, jo var ar to nodarboties parastajās nomoda stundās. Es ceru, ka vēl iesaistīsies arī Darkness no Austrālijas, lai būtu labāks pārklājums, pašlaik to kontrolieru nav daudz.

Īsumā pienākumi ir sirdspuksti, telemetrijas interpretēšana, lidojuma parametru un maršruta prognozes paziņošana ATC. Tā kā var gadīties visādi, tad tikām apmācīti arī gadījumos, ko darīt, ja kāda no sistēmām vairs nestrādā, kā prognozēt iespējamo nokrišanas vietu un tā.

Apmēram ir skaidrs, bet vēl, protams, ir jautājumi. Nākamsestdien būs vēl viena simulācija, kurā man noteikti jāpiedalās. Visbiedējošākā daļa šajā visā man liekas sazvanīšanās ar gaisa satiksmes kontrolieriem, bet gan jau. Projekts ir ļoti interesants un ambiciozs. Būtu forši tajā piedalīties un palīdzēt tam notikt. It sevišķi, ja tas tiešām pieveiks ceļu līdz Eiropai, izmantojot reaktīvo straumi (neviens to vēl nav darījis), un nolaidīsies uz sauszemes (arī to vēl neviens nav izdarījis)!