Lai pīpl-balona lidojums nebūtu tikai tāds izklaides pasākums ar cmukām biwzhinjaam, tas veiks arī nelielus zinātniskus pētījumus. Nu, nosacīti zinātniskus, bet tomēr. Angliski to sauc par citizen science. :)

• Vēja ātrums un virziens – protams. :)
• Temperatūra – būs četri temperatūras sensori – trīs kapsulas iekšpusē, viens ārā. Vai varbūt divi iekšā, divi ārā. Vai var gadīties, ka kopā būs tikai trīs, ja bortdatoram sāks pietrūkt atmiņas. Visinteresantākais, protams, ir ārpusē izmērītais aukstums, taču es noteikti gribu zināt arī to, kāda temperatūra būs iekšpusē. Stalkerim ir savs iebūvētais temperatūras sensors, kas gan zem 0 grādiem pārstāj darboties, tāpēc tas ir pirmais kandidāts uz neizmantošanu. Spiediena sensoram arī ir temperatūras sensors (līdz -40°). Vēl divi DS18B20 sensori, kuriem zemākā temperatūra -55° (lai gan ir aizdomas, ka tie darbojas arī zemāk, taču tad dati vienkārši ir mazāk uzticami).
• Atmosfēras spiediens – tam ir BMP085 sensors (ar iebūvētu temperatūras sensoru). Lai zinātu, kā atmosfēras spiediens korelē ar reālo augstumu. Specifikācijā minēts, ka precizitāti garantē līdz 300 hPa (10 km), nav īsti zināms, cik ticams tas būs augstāk. 
• UV starojums. Šī ideja radās pirms dažām dienām. Īsti UV sensori maksā dārgāk kā man gribas atļauties (30-40 lati), taču uzzināju, ka parasta LED spuldzīte noder ne tikai gaismas izstarošanai, bet arī tās uztveršanai. Tāds kā defekta efekts. Tātad ar parastu LEDu var veikt mērījumus. Lieta tāda, ka LED uztver tikai tādu vai augstākas frekvences gaismu, kādā tas staro. Līdz ar to, piemēram, sarkanas krāsas LED vienkārši mērīs kopējo gaismas intensitāti, bet dzeltenas krāsas – dzeltenu, zaļu, zilu. Savukārt zilas krāsas LED uztvers zilās un UV krāsas gaismu. Te nu mans funktieris izmantot UV LEDus, kam vajadzētu uztvert tikai UV starojumu. 

UV starojums dalās daudzās daļās, no kurām mums uz zemes ir svarīgi trīs veidi – UVA, UVB un UVC. Zemes atmosfēra un konkrētāk ozona slānis aiztur 97-99% no Saules UV starojuma, it īpaši UVB un UVC (kas interesanti, tas pats UVC arī rada ozona slāni). Tas UV starojums, kas tiek līdz zemei, 98.7% ir UVA. Balons tiks tik augstu, ka 99% atmosfēras (masas ziņā) būs zem tā, lielākoties arī ozona slānis, līdz ar to tur augšā ir krietni lielāks UV starojuma apjoms. Redzamā gaisma ir virs 400 nm, UVA – 315-400 nm, UVB – 280-315 nm, UVC – 100-280 nm. Izmērīt UVB un UVC, protams, būtu visforšāk, taču lielas cerības ar šādu metodi, izmantojot LED, neloloju. Tas nebūs zinātnisks mērījums. Drīzāk tas būs – par cik UV intensitāte nosacītās vienībās tur augšā lielāka kā te uz zemes.

Bija domas arī par citiem sensoriem.

• Ozona sensors – arī būtu ļoti interesanti tādu izmantot, turklāt tas, kuru atradu (MQ131), nav pārāk dārgs (ap Ls 20), taču tam vajag 5V (man viss darbojas ar 3.3V), kas ir problēma (lai gan pārvarama). Gribētu. Varbūt nākamreiz. Vajag sponsorus.
• Geigera skaitītājs (radiācijas sensors), kas, protams, būtu ļoti interesanti, jo tur augšā virs atmosfēras var noķert dažādas daļiņas un kosmiskos starus, taču tas maksā no $120 un uz augšu, tāpēc neiespējami. Atradu arī lētāku variantu – $51.
• Mitruma sensors, taču tā dati ir mazvērtīgāki tādā augstumā, turklāt man pieejamais darbojas ar 5V, kas šim gadījumam neder.
• Vēl man pieejams ultraskaņas sensors attāluma mērīšanai, kuru teorētiski varētu izmantot skaņas ātruma mērīšanai dažādos augstumos, taču arī tas prasa 5V, tāpēc netiks izmantots.

Papildināts. Pagājušajā nedēļas nogalē divi UKHAS iedzimtie jcoxon un RocketBoy (no kura pirku balonu un izpletni) veica tālumlidojuma mēģinājumu "XABEN". Balons ar mazu celtspēju, kas lēni (1.2..1.5 m/s) ceļas augšā, tāpēc ilgi neplīst, parasti tas tā sāk "peldēt" 30-32 km augstumā. Kapsulā bija radioraidītājs un satelītraidītājs. Diemžēl pēc 12 stundām kapsula pārstāja ziņot par sevi. Bet! Tur bija arī BMP085 sensors atmosfēras spiediena mērīšanai – kā novēroju, līdz 27 km augstumam tā rādījumi diezgan precīzi sakrita ar standarta atmosfēras modeli, pēc tam, rādījumiem nokrītoties zem 1 kPa, tie sāka ļoti lēkāt. Vēlāk, temperatūrai tuvojoties -40°C, kas ir sensora limits, arī spiediena rādījumi kļuva pavisam neticami, ziņojot par 4 kPa spiedienu 31 km augstumā. Bet vispār – sensors šķiet gana precīzs!