Nejauši ieinteresējos par WSPR ("whisper") – Weak Signal Propagation Reporter, kas ir diezgan automātisks datu pārraides serviss, lai, kā jau nosaukums paskaidro, fiksētu radiosignālu izplatīšanos, izmantojot vājus signālus. Tas darbojas visās amatieriem pieejamajās joslās, taču "mazajos megahercos" aktivitāte un attālumi, protams, ir daudz lielāki. Jaudas tiek izmantotas pavisam nelielas – no 10 mW līdz kādiem 20 W, ar to pilnīgi pietiek, lai signāli varētu ceļot no viena kontinenta līdz citam – tas ir apbrīnojami jutīgs protokols! Raidīts tiek lēni (~1.5 baud) un pavisam kodolīgi – tikai izsaukuma signāls, maidenhead lokators un raidītāja jauda. Mana interese gan lielākoties ir par ultraīsviļņiem, taču bija jāpamēģina.

Mājās atradu 0.4mm vara stiepli, ātri nostiepu to līdz tuvākajam kokam, dekodēšanas programmu uz Windows viegli uzinstalēt un sakonfigurēt, pieslēdzu Funcube Dongle Pro+ un uzreiz sāku uztvert signālus. Protams, tā kā mans aprīkojums ir ļoti vienkāršs un nemaz ne pēc kādiem vajadzīgiem izmēriem, tad neko pārāk tālu uztvert nevaru, tikai Eiropas robežās. Izdevās uztvert radioamatieru raidītos signālus no Vācijas, Šveices, Nīderlandes, Norvēģijas, Itālijas, Dānijas, Krievijas, Francijas, Lielbritānijas, tālākais signāls bija no Ziemeļīrijas – gandrīz 2000 km! Visvairāk signālu izdodas uztvert 40, 30 un 20 metru joslā (7, 10 un 14 MHz), varbūt tur tiešām lielāka aktivitāte, varbūt mana "nejaušā" antena vairāk optimizēta uz šīm frekvencēm, taču izdevās šo to uztvert arī 80 un 10 metru joslā (3.6 un 28 MHz).

Interese par to man, protams, ir balonu sakarā, jo WSPR tiek izmantots arī no baloniem, kas ceļo apkārt pasaulei. Pašlaik gan neviens tāds nav gaisā, taču reizēm tā dara gan austrāļi, gan amerikāņi. Jāgaida. Pie Jaunzēlandes nupat okeānā iemesta boja ar WSPR raidītāju.