8. novembrī pāri Latvijai lidoja kārtējais B sērijas balons no Silverstounas Lielbritānijā – B-24. Šis bija savādāks ar to, ka, pirmkārt, tam bija bojāts GPS, kā dēļ raidītājs reizēm strādāja, reizēm izslēdzās, un, otrārt, tas nolidoja ļoti, ļoti tuvu garām. Leo Bodnar balonu palaida vēlā 7. novembra vakarā, un jau nākamajā rītā tas bija pie Kurzemes virs Baltijas jūras. Pēdējie dati, ko uztvēra poļi, bija līdz 10 no rīta, pēc tam es saklausīju tikai pīkstienus ilgu laiku, līdz pēc plkst. 11 GPS beidzot iedarbojās un balons pārraidīja pilnu telemetriju, ko mēs ar princ_fm reizē uztvērām. Dažas minūtes vēlāk pieslēdzās arī YL2CP. Balons lidoja ļoti ātri un ļoti tuvu garām manai attālinātajai radiostacijai – tuvākajā brīdī vien padsmit kilometru attālumā. Jau pēc pāris stundām tas bija tālu Latgalē, kur atkal izslēdzās. 50 minūtes vēlāk YL2CP uztvēra vēl vienu telemetrijas pārraidi, kad balons jau bija Krievijā, kas arī bija pēdējā līdz pat Maskavai, kur tas atkal ieslēdzās un nolaidās.

Bija iespēja pārbaudīt, kā darbojas pliks RTLSDR un RTLSDR ar LNA – abi uz vienas antenas, atšķirība bija diezgan ievērojama.

Otrs nesenais lidojums bija ORION, ko Filips MI0VIM palaida no Ziemeļīrijas 30. novembrī, kas 1. decembra rītā bija mūsu pusē. ORION pārmaiņas pēc bija liela augstuma floateris – 30-37 km augstumā, līdz ar to noklāja teritoriju 600-700 km rādiusā. Tas pārlidoja Rietumeiropu, Polijas ziemeļus, Lietuvu un kādu brīdi pēc saullēkta pārsprāga un nokrita Baltkrievijā. ORION pārraidīja parasto telemetriju ar 300 baud un attēlus ar SSDV (30. nov., 1. dec.), tā ka tehniski kaut kas krietni sarežģītāks. Diemžēl neviens no vietējiem dažādu iemeslu dēļ nepievienojās, toties jaunpienācējam igaunim izdevās uztvert dažas paketes. Filipam tas personiski bija ļoti veiksmīgs projekts – lielākais attālums, lielākais augstums, tehniski bez problēmām. Ļoti labi.

Pie reizes mazliet draudzīgi pakomunicēju ar poļiem, nodibināju sakarus nākotnei. Tā sanāca, ka tieši es viņiem iepriekšējā vakarā padevu ziņu, ka ORION tuvojas.