Pagājušajā sestdienā veicu diezgan nozīmīgas izmaiņas savā radio aprīkojumā, ieskaitot antenas pārvietošanu uz vietu, kur brīvi pieejams gandrīz 180° plašs lauks uz dienvidiem, bet par to citreiz sīkāk.

Tā nu naktī uz svētdienu paliku nomodā ilgāk, lai pārbaudītu izmaiņas un pasekotu līdzi Skrīveru zondes lidojumam. Signāls parādījās jau uzreiz pēc plkst. 1.30, taču, kamēr saņēmu visus kalibrācijas datus, atkodēt to izdevās tikai no aptuveni piecu kilometru augstuma. Signāla kvalitāte ievērojami labāka, salīdzinot ar to, kādu varēju dabūt, kad antena bija istabā pie griestiem.

Kādu brīdi sekoju līdzi lidojumam, nesaprotamu iemeslu dēļ GPS datus gan neizdodas dabūt, taču signāls pamazām sāk bālēt. Ja balons ceļas augšup, tam būtu jākļūst stiprākam, bet te.. Ātri palaižu maršruta prognozēšanu un.. izrādās, ka ir spēcīgs ziemeļvējš visos augstumos – Skrīveru zondes paredzamā nolaišanās ir pie pašas Viļņas! Tātad tā strauji dodas prom. Nu neko, bet, ja mūsējā lido uz dienvidiem, tad igauņu zondei būtu jālido uz manu pusi no ziemeļiem. Apskatu prognozi tai – hoho! Tieši uz Siguldu. Frekvenci gan nezinu, tāpēc sāku meklēt, līdz atradu to 404 MHz. Ir! Dekodējas, un tā ir jau 11 km augstumā.

Ūdenskritumā gan pamanīju vēl trīs vājākus signālus, taču nospriedu, ka tie nav īsti signāli, bet harmonikas (spēcīga signāla "nospiedums" blakus frekvencēs).

Igauņu zondes signāls ir patīkami spēcīgs, tā tiek līdz 21388 metru augstumam un sāk nolaišanos. Iepriekšējās reizes ap šo laiku man pazuda signāls – ūdenskritumā to vēl redzēt var, bet dekodēt vairs nesanāk, taču tagad gan tīri mierīgi, protams, ir nelieli pārrāvumi, bet tomēr dekodējas, pat ņemot vērā to, ka signāls atkal iet cauri visai mājai, tikai šoreiz no otras puses.

Nolaišanās gan ir diezgan savdabīga. Augšējie atmosfēras slāņi ir pavisam plāni, tur izpletnis vienkārši nestrādā, bet ar laiku zondei vajadzētu tomēr sākt bremzēt, taču 20 km augstumā tā krīt ar 50 m/s, 10 km augstumā – joprojām 55 m/s.. Njā.. 5km – 27 m/s. Pēdējos datus saņēmu vien 2.5 km augstumā, kad tā bija sabremzējusies līdz 23 m/s. Tas ir ļoti liels ātrums, jo pie 10 km augstuma būtu jābūt 10-15 m/s, bet netālu no zemes – tikai 5-7 m/s. Vai nu tā ir sapinusies savā izpletnī, vai arī palaista bez tā. Jebkurā gadījumā – cerams, ka tā nekam uz zemes netrāpīja. GPS datu man nav, bet, ņemot vērā krišanas ātrumu, tā drīzāk tuvāk ir Ainažiem nekā Siguldai.

Ievērojamais nolaišanās ātrums un sekojošā straujā došanās cauri dažādas temperatūras slāņiem arī diezgan pamatīgi ietekmēja frekvences stabilitāti – signāls ūdenskritumā brīžiem bija pavisam slīps un to nācās koriģēt visu laiku.

Kad zondes signāls pavisam pazudis, domāju pārslēgties atpakaļ uz Skrīveru zondi. Izrādās, ka blakus joprojām atrodas vājais signāls – tātad tā nebija nekāda harmonika, bet gan attāla zonde. Līdz ar to – pavisam piecas dažādas zondes gaisā, viena ir no Krievijas, pārējās divas, iespējams, no Somijas vai Zviedrijas, vai Polijas.
Skrīveru zondes signālu gan dekodēt neizdodas, varu vien skatīties uz ūdenskritumu un redzēt brīdi, kad tā sāk krist lejup. Pamazām izdziest arī pārējie signāli, mūsējā paliek gaisā visilgāk.

Secinājumi – antena tagad ir labākā vietā, taču plāns dabūt to uz jumta nav atmests, jaunā sistēma arī strādā labi (uztvērējs tagad ir pieslēgts citam datoram, sakari pa WiFi). Bija tīri interesanti, vēl ir vieta uzlabojumiem. Jātiek skaidrībā ar GPS!