Lai zinātu, kur balons aizlidojis un tīri intereses pēc arī to, cik ta' augstu tas bijis, vajag GPS. GPS dalās divās daļās – tādi, kuri darbojas līdz 18 km augstumam, un tādi, kas darbojas līdz pat 50 km augstumam.

Sāku ar pavisam lētu variantu, ko ieteica CopyLeft, – ībejā pa £9 nopirkts Garmin GPS modulis "GPS15-F". Tas, protams, beidzas pie 18 km, bet citādi ir pietiekami mazs un ērts. Turklāt ideāls testiem, jo info dod parastos NMEA teikumos. Turklāt uz kaut kā ir jātrenējas, ar Arduino dabūjot nepieciešamās koordinātes. 

Vēlāk noteikti vajadzēs nopirkt GPS moduli, kam nav tāda augstuma ierobežojuma, bet par to tad varēs padomāt vēlāk.

Šim ir MCX ligzda antenas pieslēgšanai un ligzda, kur iebāzt sešu dzīslu flex kabeli. Ar antenu viss vienkārši, taču ar saslēgšanu ar Arduino gan bija mocības.

Flex kabelis ir tik plāns kā papīrs. Vienā galā to ar skalpelīti sašķēlu pa dzīslām, katru dzīslu pielodēju female hedera kontaktam (baisi piņķerīgi), pēc tam visu pārklāju ar karstās līmes kārtu no abām pusēm, lai būtu droši, ka nekas nekad neatnāks vaļā. Bildēs apmēram redzams. Tos plānos vadiņus lodējot droši vien pavisam viegli var pārdedzināt.

Flex kabelis + hederis (1) Flex kabelis + hederis (2)

Man ir 20 cm garš kabelis, taču mierīgi varēja arī īsāku. Pirms tam biju domājis to griezt uz pusēm, taču tad sapratu, ka tādā veidā ņemšanās būtu vēl lielāka un bez garantēta rezultāta.

Kad tehniskā puse bija atrisināta, beidzot ķēros pie sava Arduino klona un tā programmatūras. 

No Arduino kloniem man ir Seeed Studio Seeeduino (v2.21) un tās pašas kompānijas Stalker (v.2), abi ar ATmega328. GPS modulim vajag 3.3V un ne vairāk. Seeeduino var pārslēgt starp 3.3 un 5V, bet Stalker darbojas ar 3.3V, ja to darbina no LiPo.

GPS moduli pieslēgt ir vienkārši – 2. vads (no kreisās) uz GND, 3. vads uz 3.3V, 4. vads uz RX un 5. vads uz TX. Es izmantoju NewSoftSerial, tāpēc par RX un TX var noteikt gandrīz jebkuru pinu.

GPS logeris (v1)

Stalkerim ir iebūvēts temperatūras sensors, kā arī microSD slots (plus vēl dažas lietiņas), līdz ar to ideāls variants informācijas logošanai. Tā vārds pa vārdam, līdz programmiņa, kas ņem informāciju no GPS, izparsē to un ik pēc noteikta laika ieraksta to failā uz microSD kartiņas, pie reizes nomirkšķinot LED lampiņu kā signālu, vai ir dabūts GPS fikss, bija gatava. Klāt pieliku BMP085 sensoru, kas mēra atmosfēras spiedienu un temperatūru, tīri intereses pēc, lai beidzot pārbaudītu, kā sakrīt augstuma izmaiņas spiediena sensoram un GPS. Visu ieliku kastītē un pārbaudīju ceļā no Rīgas uz Siguldu. Informāciju piefiksēja ik pēc 20 sekundēm.

GPS un BMP085

Starp citu, pastētes kārbiņa ļoti labi der maza projektiņa pārnēsāšanai. Un tā mazā maketplate ir no el cheapo protošīlda, ļoti ērti šādiem gadījumiem.

Īsti neesmu pārliecināts, cik pareizi BMP085 rāda augstumu, kuru aprēķināju no atmosfēras spiediena, jo to man nācās kompensēt, jo netālu atrodas ciklona centrs, taču kopējās tendences ir līdzīgas. GPS augstums, manuprāt, lēkā par daudz, taču jāņem vērā, ka tā antena bija mašīnā un ne tajā atklātākajā vietā, kas noteikti ietekmēja signāla kvalitāti. Testa gaitā LiPo strāvas stiprums samazinājās no 4.18 līdz 4.1V, pusotrai stundai nav slikti, tomēr būs jāmēģina optimizēt kodu.

Īsais kopsavilkums – GPS informācijas logošana ir, vismaz pamats noteikti. Vēl jāpieliek pāris sensoru un galvenais – GSM moduli informācijas sūtīšanai uz misijas vadības centru. Par turpmākiem rezultātiem informēšu.