Balonam vajag gāzi, kas vieglāka par gaisu. Tā var būt hēlijs, ūdeņradis, metāns vai teorētiski pat slāpeklis. Absolūti lielākā daļa amatieru izmanto hēliju, jo tā ir pilnīgi inerta gāze un tādā ziņā arī droša. Daži ir izmantojuši ūdeņradi, piemēram, arī tie, kas no Kalifornijas veica 10000 km lidojumu līdz Eiropai. Zinu, ka UKHAS cilvēki plānoja veikt augstuma rekorda mēģinājumu ar ūdeņradi pildītā balonā kaut kad ap šo laiku, taču tas vēl nav noticis. Jāseko jaunumiem.

Mēs arī (vismaz pašlaik) plānojam lietot ūdeņradi. Tam ir vairāki iemesli:

• Tas ir "zaļāk", jo hēlija krājumi uz Zemes ir ļoti ierobežoti, tas ir neatjaunojamais resurss, lai arī tas ir otrs izplatītākais elements Visumā. "Zaļums" ir arī viens no mūsu projekta pamatmērķiem – lai redzētu, cik patiesībā maza un trausla mūsu planēta ir.
• Ūdeņradis ir vieglāks par hēliju. Tā kā mums tā ir pirmā reize un mēs izmantosim dažus sadzīves elektronikas priekšmetus, tad mūsu kapsula nebūs tik viegla, cik tā teorētiski varētu būt. Līdz ar to – būs nepieciešams pildīt mazliet mazāk gāzes.
• Ūdeņradis ir krietni lētāks par hēliju, kas diemžēl nav mazsvarīgi.
• Ūdeņradi hēlija vietā balonu laišanai lieto dažādu valstu meteoroloģiskie dienesti (arī LVĢMC), tāpēc nekas jauns tas nav un gan jau viņi zina, ko dara.

Protams, ūdeņradim ir mīnusi – tas ir viegli uzliesmojošs (te visi atceras Hindenburgu), taču, ja ievēro piesardzību, tai nebūtu jābūt problēmai, jo ūdeņradis var uzliesmot tikai tad, ja tas sajaucies ar pietiekamu daudzumu skābekļa un ir dzirkstele. Balonu mēs pildīsim ārā, brīvā dabā, tāpēc, ja arī ūdeņradis kaut kur noplūdīs, tas nekur, piemēram, pie griestiem neuzkrāsies. Jāizvairās no gaisa iepildīšanas balonā pirms ūdeņraža. Tas arī viss.

Pašlaik vēl nav precīzi zināms, kāds būs mūsu kapsulas svars (jo daudz kas vēl nav izdarīts), taču domāju, ka rupji rēķinot, tā svērs ap 800-1100 gramiem. Protams, vēl jāpieskaita izpletni (50 g), takelāžu un visu, visu, kas nav pats balons. Tādā gadījumā, ņemot vērā balona lielumu (1000g), vajadzīgo pacelšanās ātrumu (5-6 m/s) un kapsulas svaru, mums nepieciešami aptuveni  3.3-5.5 m³ He vai 2.8-4.7 m³ H₂. Konkrēts gāzes apjoms, protams, atkarīgs no kravas svara un vajadzīgā pacelšanās ātruma. To visu būs precīzi jāsver, jāapdomā un jārēķina, ņemot vērā arī vēlamo lidojuma trajektoriju un nolaišanās vietu.

Gāzi var dabūt noteikta tilpuma balonos – He ir 10, 20 vai 40 litru balonos (1.8, 3.7 vai 7.3 m³) par 52, 90 vai 150 latiem. H₂ ir 20 vai 50 litru balonos (3.6 vai 8.9 m³) par 25 vai 40 latiem. Ievērojama šķirba, ne? Skatoties, kāds būs vajadzīgais gāzes apjoms, var būt jāņem vienu, ko neizlieto, vai jākombinē vairākus..

Vietas, kur tikt pie vajadzīgās gāzes, ir vairākas, taču visas tāpat ir AGA dīleri – Reatek, Sanistal, Elme Messer. Viena ir Siguldā, kas man būtu ļoti ērti, bet nav zināms darbalaiks. Vēl kā variants ir Saulkrasti ar K-Rautu (darbojas brīvdienās) vai Cēsis. Vēl gan neesmu ne ar vienu sazinājies, lai noskaidrotu iespējas un detaļas.

Par pašu pildīšanu. Pašlaik man nav skaidrs, kā uzpildīšanas ietaisi savienot ar gāzes balonu, un vai tur vajag kādu regulatoru vai var iztikt. Tīri tā tehniskā puse. Būs jāredz klātienē gāzes balonu un jārunā ar speciālistiem. Tālāk no gāzes balona nāks lokana šļauka uz resnāku plastmasas cauruli ar 90 grādu leņķi, pie kā stiprināsies atsvars, un tad uz augšu tāda pati caurule (balona kakla diametrā!), kurai tiks uzmaukts balons.