Tīri ziņkārības pēc ik palaikam paskatos "CUSF Landing Predictor 2.0", kāds būtu aptuvenais lidojuma maršruts, ja startētu tajā vai citā dienā. Lielākoties vēji pūš uz ziemeļaustrumiem, nereti kapsulu "nosēdinot" Peipusa ezerā. Taču ir arī dienas ar izņēmumiem, kad vēji pie zemes un tur augšā ir mierīgi un pūš pretējos virzienos, ļaujot pacelšanās un nolaišanās vietas pēc iespējas satuvināt. Nu, piemēram.

31. janvāris, nolaišanās 18 km attālumā.

8. februāris, sākumā izmetot nelielu loku virs jūras un gar Rīgu, nolaišanās vien 13 km attālumā. :)

Kad pienāks TĀ diena, man droši vien būs vislielākās šaubas, kādai tad īsti jābūt pareizajai celtspējai, uz kurieni īsti tēmēt balonu un vispār. Ja celtspēju vēl var sarēķināt, tad nolaišanās ir vairāk neprognozējama, jo izpletņa darbību ir daudz grūtāk izmērīt, turklāt vēl var gadīties, ka, krītot lejup, kaut kas ar kaut ko ir sapinies, ka balons nav saplīsis pavisam, bet kāds puskilograms lateksa ķesku palicis piesiets, un līdz ar to viss nāk lejā ar lielāku ātrumu (kapsulas konstrukcija tādam variantam būs paredzēta). Piezemēties pilsētā, ezerā vai upē ir diezgan maza iespēja, taču varbūtība, ka kapsula paliks kokā, Latvijas apstākļos ir kādi 70-80%. :) Heh, tiem tur Lielbritānijā, Beļģijā vai Austrālijā gan tādā ziņā ir viegli..

Mazāka attāluma pluss ir tāds, ka tad nav tālu jābrauc pa Latviju, turklāt, ja tiešām piezemēšanās būs kokā, būs vieglāk veikt vairākus glābšanas mēģinājumus.