Vakar saņēmos paklausīties kādu dienas laika meteozondi, bija jānotestē pašreizējais klausāmais aprīkojums un veiktās izmaiņas. Tā kā mūsējie laiž tikai naktī un vēl tad reti, tad tēmēju uz igauņiem, kas to dara divreiz diennaktī. Vispār testa doma bija atstāt to visu padarīšanu bez pieskatīšanas, kas gandrīz izdevās.

Signāls bija un pat tīri spēcīgs. Tiklīdz tas parādījās ūdenskritumā, tā jau pēc pāris minūtēm vai mazāk sāku saņemt kalibrācijas datus. Zonde tika līdz 25 km augstumam, un tad lejupceļā līdzīgā veidā arī pazuda – dekodējās, pārstāja dekodēties, signāls vēl bija un tad strauji nodzisa. Tikai pēc tam beidzot ielādēju GPS datus un.. noskaidrojās, ka tā nemaz nebija igauņu, bet gan zviedru zonde no Visbijas Gotlandē. Kļūme par miljons herziem un 200 kilometriem, heh..

Visbijas meteozonde

Pirmais datu punkts ir 12:06 (UTC) un no 7.9 km augstuma, bet pēdējais – 13:08 (UTC) un 7.3 km augstumā. Nav slikti.

Meteozondes raida joslā no 400 līdz 406 MHz, parasti apaļās frekvencēs, joslas platums ir 4.8 kHz, jauda – 60 mW, datu pārraides ātrums ir 2400 biti sekundē.

Pieņemu, ka meteoroloģiskie dienesti saskaņo izmantojamās frekvences savā starpā, jo, zondei esot lielā augstumā, tās raidītājs noklāj lielu apgabalu, taču tāds frekvenču plāns internetos laikam nav pieejams. Būs kādreiz jāpieraksta visas frekvences, kurās tajā laikā ir dzirdamas zondes, un tad pa vienai jāiet cauri, lai saprastu, no kurienes tā palaista.

12z
402 MHz – Visbija
403 MHz – Helsinki, Visbija
404 MHz – Visbija
00z
403 MHz – Skrīveri (pāra datumi)
403 MHz – Kauņa (nepāra datumi)
404 MHz – Tallina

Nedēļas pirmajā pusē Rietumeiropā notika kāds rekordilgs lidojums – B-6, kas ir Leo Bodnar projekts, pazuda pēc 71 stundu ilga lidojuma.

Briti arvien vairāk pievēršas pikobalonu lidojumiem – mazs balons un maza kapsula. "Lielajiem" lateksa balonu lidojumiem vajag dārgu balonu, daudz gāzes, izpletni un palaišanas atļauju. Savukārt, tādus balonus, kas visa lidojuma laikā ietilpst sfērā ar divu metru rādiusu, saskaņā ar Lielbritānijas noteikumiem, var laist bez atļaujas. Teorētiski arī 100g lateksa baloni nepārsniedz noteiktās robežas, taču praktiski tas vēl nav pārliecinoši pārbaudīts, tāpēc briti (un citi sekotāji) izmanto "ballīšu" balonus (foil balloon).

Tie uzvedas savādāk kā lateksa baloni – tajos iepilda maz gāzes, lai celtspēja kopā ar zondi būtu vien pāris grami, tad tie tādi pustukši paceļas līdz apmēram 4-7 km augstumam, kur stabilizējas un uzvedas kā normāli "superpressure" baloni, kas ļauj tiem palikt vienmērīgā augstumā ilgu laiku. Protams, ņemot vērā balona izmērus un ierobežoto celtspēju, kapsulas svaram jābūt diezgan niecīgam – 20-70 grami. Ar tādu svaru arī pats bortdators ir pavisam mazs – no turienes arī "piko".

Tā nu svētdienas vēlā vakarā no Silverstounas trases tika palaists pikobalons B-6. Nosaukums nozīmē vien to, ka tā ir sestā versija. Tam bija viena AA baterija ar paredzamo darbības ilgumu 48 stundas. Balons aizceļoja līdz Francijai, pirmo dienu pavadīja Parīzes tuvumā, kustoties pavisam lēni, naktī devās uz Beļģijas pusi, kuru gandrīz sasniedza nākamajā dienā, taču pie robežas pārdomāja un devās atpakaļ uz Parīzi, kur arī palika.

Tā raidītājs beidza darboties pēc 71 stundas. Pats balons, iespējams, vēl šodien ir gaisā.

Sīkāka informācija pieejama Leo B-6 lapā.

B-5 balons aizceļoja līdz Francijas vidienei, tam bija viena AAA baterija un saules panelis, kā arī temperatūras un spiediena sensori gan balonā, gan ārpus tā, taču otrās dienas rītā saules panelis atvienojās un pēc dažām stundām B-5 pārstāja raidīt.

Sagaidāms, ka B-7, kas varētu lidot nākamnedēļ, atkal būs aprīkots ar saules paneli gadījumam, ja nu tas noturas gaisā vairāk par trim dienām.

Iepriekšējais UKHAS ilguma rekords bija "tikai" 33 stundas. Pasaules amatieru rekords ir 84 stundas (bet tie nemaz nebija īsti amatieri). Savukārt, tālākais pikobalona lidojums ir bijis no Lielbritānijas līdz Norvēģijai. SP9UOB Polijā arī eksperimentē ar mazajiem baloniem, bet pagaidām ne tik veiksmīgi. Katrā ziņā tas ir interesants lauciņš – energotaupība, saules enerģija, "superpressure", .. 

18 km augstumā

Doma palaist tāda veida balonu radās sen, sen – 2010. gada 18. oktobrī, tomēr beidzot 2013. gada 6. jūlijā viss notika. Pēc pusotra gada gaidīšanas un bakstīšanās beidzot bija atļauja no Civilās aviācijas aģentūras, bija viss sagatavots, sagādāts un sarunāts. Vienreiz pārcēlām palaišanu nelabvēlīgas prognozes dēļ, un nākamajā nedēļas nogalē – laižam gaisā!

Spacenear.us infobox

Gaisā jālaiž bortdatoru ar radioraidītāju, rezerves sakaru ierīci, fotoaparātu un pašu balonu. Uz zemes paliek mobilie uztvērēji mašīnā, stacionārais uztvērējs ar kodēto nosaukumu "Veranda".. ē.. mājās verandā, kā arī nezināms skaits brīvprātīgo, kas Latvijā un, iespējams, arī ārvalstīs klausīsies radiosignālus, dekodēs telemetriju un pārsūtīs to uz serveri tieši tāpat kā mēs no ceļa.

Saturs

Lasīt tālāk »»

Ir atļauja no CAA, ir gāze, ir viss sataisīts un sagatavots, mēs laižam gaisā!

Rīt, sestdien, 6. jūlijā plkst. 12 pēc vietējā laika (ISH) no Siguldas.

Lidojumam jāseko līdzi uz spacenear.us/tracker kartes.

Spacenear.us info

Tehnisko info iepostēju Freefm.lv forumā un zemāk.

Telemetrijas pārraidei no kapsulas tiks izmantoti radiosakari ISM joslā, izmantojot raidītāju ar 10 mW jaudu un ceturtdaļviļņa "ground plane" antenu vertikālajā polarizācijā.
434.075 MHz USB
RTTY, 50 baud
600 Hz shift
ASCII 7 bits, no parity, 2 stop bits

Telemetrijas piemērs:
$$LAASE,161,08:24:48,57.11845,24.93659,154,2,6,205,205,1106,1163*4D97

Telemetrijā ir laiks, koordinātas, ātrums, GPS satelītu skaits un sensoru dati. Viens telemetrijas teikums tiek pārraidīts aptuveni 20 sekundēs, starp pārraidēm ir aptuveni sekundi ilga pauze, kuras laikā dzirdams tikai nesēja signāls (carrier). Temperatūras izmaiņu ietekmē radio frekvence var nobīdīties par kādu kilohercu uz vienu vai otru pusi, tāpat arī signāla frekvences nobīde (shift) var samazināties, to tad jāpielāgo manuāli atkarībā no situācijas.

Atkodēšanai var ērti izmantot dl-fldigi programmu (modificēta FLdigi versija, "dl" nosaukumā nozīmē "distributed listener").
Informācija par tās konfigurēšanu.

No dl-fldigi programmas telemetrija tiek augšuplādēta uz kopējo serveri, un balona lidojums redzams uz kartes reālajā laikā – spacenear.us/tracker

Četru kilometru augstumā zonde būs virs horizonta un līdz ar to uztverama (cerams) jau visā Latvijas teritorijā.

Pirms palaišanas un lidojuma laikā (vai jebkurā laikā) var pievienoties #highaltitude IRC čatkanālam uz Freenode servera. Tur ir daudz cilvēku, kas var palīdzēt ar dl-fldigi konfigurēšanu un citām lietām, kas saistītas ar amatieru balonu laišanu vai sekošanu to lidojumiem. Lidojuma laikā paši arī centīsimies būt onlainā un, cerams, operatīvi informēt par statusu.

Jau iepriekš liels paldies visiem, kas mēģinās uztvert mūsu zondes signālus un piedalīsies tās telemetrijas uztveršanā un nodošanā uz serveri!

Ja ir vēl kādi neskaidri jautājumi, centīšos atbildēt.
Informācija par precīzāku palaišanas laiku un GO-NO-GO statusu tiks publicēta piektdien.

Pārgājiens pēc zondes - atpakaļskats
Pārgājiens pēc zondes - tīklsPārgājiens pēc zondes - cits tīkls

Dienas mācība – ja pļava no attāluma un tuvumā izskatās tīri normāla, tas neskaitās, jo jau pirmajos metros var izmirkt pavisam, bet tālāk smilgas būs līdz degunam. Gumijniekiem nav nekādas nozīmes, tur vajag hidrotērpu, ja temperatūra ir krietni zem +10°C.

Šorīt pamodos pustrijos, ieslēdzu kompi, noskaņoju radio uz 403.001 MHz, ielādēju GPS almanahu un paklausījos LVĢMC radiozondi no Skrīveriem. Prognoze bija, ka tā lidos samērā tuvu garām Siguldai, kas ir iespējams tikai neilgu laiku vasaras vidū, tāpēc bija jāpamēģina, pie reizes notestējot pašbrūvēto 70 cm yagi. Zonde tiešām lidoja pa prognozēto maršrutu, tika līdz 23 km un tad šāvās lejup. Tuvojoties zemei, tās ātrums bija ap 15 m/s, kas ir diezgan baisi, ja tādi 200 grami kaut kam trāpītu. Skaidrs, ka LVĢMC tās laiž bez izpletņiem. Tik lielu nolaišanās ātrumu es nebiju iekļāvis prognozē, tāpēc izrādījās, ka tā nāk lejā pie Inčukalna. Tuvu. Vēl tuvāk!

Tai esot uz zemes, ar yagi to vairs neatradu, bet, pieslēdzot jumta antenu, signāls vēl bija turpat, lai gan par vāju, lai dekodētu. Kamēr nolēmu, ka jāaizbrauc pačolēt, kamēr sakrāmējos, neilgi pēc četriem signāls beidzās – zondēm baterija strādā samērā īsu laiku. Bet nu nekas.

Pa ceļam iespaidīgi skati ar saullēktu, miglu un tā, bet tad nedaudz vairāk kā kilometru garš pārgājiens zem augstsprieguma līnijas. Pļavā bija slapjš, aiz tās pa stigu jau vieglāk, bet slapjš, mežā vēl vieglāk, bet joprojām slapjš. Stirna turpat tuvumā, alnis vai kas tur arī bļaustījās aiz kokiem, mellenes daudz, daudz, visādi putniņi un zirnekļi, zirnekļi, zirnekļi. Pēdējā zināmajā vietā gan, protams, nekā un paredzamajā virzienā ar plusmīnus uz sāniem tāpat nekā. Tā kā es to varēju dzirdēt no mājām vēl brīdi pēc kritiena, tad tā noteikti ir pakārusies kādā kokā.

Atpakaļbridienā jau saulains un pēc trim stundām beidzot varēja sasildīties.

Ja nu kāds grib iet meklēt (lol), man pēdējā zināmā pozīcija ir N57.0817, E24.7118 414 metru augstumā, tā laidās ZA virzienā. Ņemot vērā krišanas ātrumu – "nu kaut kur turpat".

Noteikti vajag kādu LNA. :/
Vismaz tiku pie pirmajām mellenēm.

 
Ierakstu arhīvs