Spriežot pēc dienu skaitītāja lapas sānā, līdz startam atlikušas vien 25 dienas, tāpēc īss kopsavilkums par pašreizējo statusu.

• Bortdators – programma ir gatava. Joprojām jādomā, kā tos visus vadiņus smuki saslēgt, lai ir droši, ka neatvienojas.
  Brīvdienās gribēju kodam pielikt sargsuni ("watchdog"), taču izrādījās, ka mana stalkera programmatūra to īsti neatbalsta, tāpēc mēģināju to atjaunot, kā rezultātā padarīju to par ķieģelīti – vispār vairs ne uz ko nereaģē, lai ko mēģinātu. Kopijs gan saka, ka vēl ir cerības.
  Wačdogs ir iebūvēta procesora fīča, un tas vajadzīgs, lai čips automātiski restartējas, ja programma kaut kādu iemeslu dēļ uzkaras.
• Kapsula – brīvdienās sāku būvēt, nākamajās pabeigšu. No putuplasta izgriezu visas daļas, izgriezu caurumu kamerai vienā sānā (ar to platleņķa lēcu caurums sanāca milzīgs), salīmēju sienas kopā un atstāju zem sloga, lai žūst. Nākamajās brīvdienās pielīmēšu apakšu, nokrāsošu, sataisīšu caurumiņus visiem vadiem, nosiltināšu un tā.
• Atļauja no CAA – vēl nav zināms, kā būs ar lidojuma atļauju. Tiek gaidīta atbilde no militāristiem, kurai bija jābūt nedēļas laikā, bet tās vēl nav jau trešo nedēļu. Katrā ziņā tur viss ir ļoti ievilcies..
• Fotokamera – ir dažas grūtības ar barošanu caur regulatoru. Vēl arī nav pilnīgi sagatavota kameras programma.
• Gāze – pie tās droši vien tiksim, varbūt pietiks ar mazo balonu. Regulatoru nav izdevies atrast. Ir štuceris, pie kā pievienot šļauku.
• Zemes sakaru sistēma – kods pārrakstīts, optimizēts, darbojas.

Neziņa par to, vai mums vispār ļaus veikt balona palaišanu, visu bojā. Kamēr mēs nezinām ne jā, ne nē, tikmēr esam vienkārši iesprūduši. Ja būtu atļauja, tad uzreiz varētu sākt organizēt gāzes iepirkumu, uzpildīšanas ierīci, pieķerties pie visa vēl nepadarītā. Ja atļaujas nebūs, tam nav jēgas. Un pašlaik mēs nezinām ne vienu, ne otru – jau kopš februāra beigām.

Protams, kaut kādi darbi notiek, lai viss nepaliktu uz pašu pēdējo brīdi. Ik palaikam apskatos prognozes uz nākamajām brīvdienām – lielākā daļa lidojumu beidzas Latvijas teritorijā, lielākoties visi ir uz austrumiem. Ir dienas, kad paredzētā nolaišanās tikai 50 km attālumā, bet pārsvarā tomēr tālāk.

Beidzot sarakstīju, kas izmanto kurus Arduino pinus. Labi, ka tā, jo atradu, ka esmu uzsēdinājis vienu sensoru uz cita.

(GSM, SD un baterijas voltāžas pinus nevar mainīt, tie iebūvēti pašā stalkerī vai GPRS šīldā.)

Vēl tikai kārtīgi jāizdomā, kā tos visus sensoru un citu detaļu pieslēgumus izkārtot uz protošīlda, un tad jāsāk lodēt vadus, konektorus un rezistorus.

Shēmiņu uzzīmēt vēl nesanāca (Fritzing nav visu detaļu), bet arī tabulas veidā tagad ir krietni pārskatāmāk nekā kaut kur kodā. :)

Rezerves sakaru sistēma kādreiz (pirms gada un vēl drusku) bija plānota kā primārā. Tas ir Nokia 6120c telefons ar SymbianOS, uz kura uzlikta m-shell vide. M-shell ļauj rakstīt dažādus skriptus, kas liek telefonam darīt to, ko es vēlos – šajā gadījumā tas savienojas ar GPS ierīci (izmantojot bluetooth), saņem informāciju no tā (NMEA teikumus), apstrādā to un nosūta uz "zemes sakaru sistēmu" (par to citreiz). M-shell iespējas ir diezgan lielas, lai gan tam ir arī zināmi ierobežojumi, piemēram, nevar ieslēgt / izslēgt BT, nevar aizvērt GPRS savienojumu un vēl šis tas, taču tik un tā – izdarīt var tiešām daudz! Turklāt par brīvu. Var taisīt konsoles aplikāciju, var arī zīmēt GUI, lai gan šoreiz tas, protams, nav svarīgi.

Pirmajā versijā biju plānojis telemetrijas datus sūtīt gan ar SMS, gan pa tiešo uz serveri, izmantojot GPRS. Pašreizējā versijā no GPRS atteicos, jo savienojuma izveidošana un datu nosūtīšana šādā veidā gluži vienkārši prasa laiku, tas neder, ja datus jānosūta bieži (piemēram, divreiz minūtē). Turklāt, kad kapsula dosies arvien augstāk, GSM sakari kļūs arvien vājāki, GPRS tur noteikti nestrādās, taču īsziņu kādu brīdi vēl varētu izdoties nosūtīt. Sasniedzot dažu kilometru augstumu, sakari gan tāpat tiks pārtraukti enerģijas taupīšanas nolūkos, jo skaidrs, ka tīkla pārklājuma tur nebūs (GSM torņi raida horizontāli). Īsziņu ar m-shell nosūtīt ir viegli, jo man tā patiesībā nemaz nav jāsūta – tikai jānodod sūtīšanai, tālāk jau telefons to pats nosūtīs parastajā kārtībā. GPRS datiem visu jādara pašam.

Kods būtībā ir diezgan līdzīgs bortdatora kodam – ik pēc noteikta laika aptaujā GPS, pieraksta datus logfailā un nosūta svaigāko informāciju īsziņā. Ja GPS BT savienojums pārtrūkst un / vai kādu laiku nav saņemti dati no GPS, tad telefons restartējas.

Kad vēl tikai domājām, ko un kā vispār varētu, nolēmām, ka sakariem izmantosim vienu vai divus telefonus. Kopijs ieteica paskatīties uz m-shell. Sāku ķimerēties, un programmēšana m valodā izrādījās vienkārša un ātri apgūstama. Šo nokiju izvēlējos, jo tādu pašu lietoju arī ikdienā (uz tās arī radās pirmās versijas), atradu kādā sludinājumā un lēti iegādājos. Pašlaik balonkodu testēju, kad dodos izbraucienos ar velo, ar slēpēm vai citās aktivitātēs. Pēdējā laikā nekādu jaunu kļūdu nav.

Nupat vēl bija 100 dienas, tagad jau tikai puse no tā. Kas mainījies kopš iepriekšējās reizes?

• Bortdators – viss it kā darbojas, viss, kas bija todo listē, it kā ir īstenots. Nelielas problēmiņas ar GPS UART. Joprojām jādomā, kā tos visus vadiņus smuki saslēgt, lai ir droši, ka neatvienojas. Saules paneļa visdrīzāk nebūs gan.
• Rezerves sakaru sistēma – kods ir pārrakstīts, vienkāršots, darbojas. Viens punkts no todo listes vēl nav izpildīts.
• Zemes sakaru sistēma – ir izdomāts, kā darbosies, kas jāpārtaisa, bet izdarīts vēl nav gan.
• Sekošana uz kartes – sīkas detaļas, ko vēl varētu pielikt, bet kopumā ir gatavs.
• Fotokamera – CHDK skripta pirmā versija ir, pie tās vēl jāpiestrādā, taču vispār darbojas – uzņem foto ik pēc noteikta laika un ik pēc noteikta fotogrāfiju skaita uzņemšanas filmē video, piemēram, 30 sekundes.
  Saņēmu lielu polarizācijas filtru, ko biju plānojis likt pie kapsulas priekšā objektīvam, taču nezinu, vai to tiešām vajadzētu darīt.
  No koka gabaliņa uztaisīju baterijas butaforiju ar vadiņiem, lai var ērti pievienot ārējās baterijas (barošana no 4AA caur regulatoru).
  Varbūt tomēr lidināt Kopija kameru kā iepriekš bija domāts? Varbūt abas?
• Gāze – joprojām tikai apskatīti varianti, kur pie tās varētu tikt.
• Atļauja no CAA – bija tikšanās, nosūtīts iesniegums, kas tiek vērtēts. Kaut kad dos ziņu, kas un kā. (Par šo jāuzraksta atsevišķi.)
• Cut-down – ir cut-down iedarbināšana bortdatora kodā, pārsniedzot vai nu noteiktu laiku kopš lidojuma sākuma, vai ģeogrāfiskās robežas. Ir prototips ar 2AA, MOSFET un īsu nihroma vadu. Kopijs strādā pie sava varianta ar taimeri.

Jo mazāk laika atliek, jo vairāk liekas, ka izdarāmo lietu saraksts ar visādiem sīkumiem kļūst garāks. Galvenais, ka nav skaidrs, kādu atbildi varēs sagaidīt no CAA. Un nav skaidrs, kā dabūt gāzi no viena balona otrā. Nu un tad vēl pašas kapsulas taisīšana, visa savienošana..
Vēl jāsaraksta visas čeklistes!

Nu, labi, ne gluži starta laukums, bet balona pildīšanas un palaišanas vieta. Viss būtu pavisam vienkārši, ja balonu varētu palaist jebkurā laikā, taču tas diemžēl nav iespējams vairāku iemeslu dēļ.

• lidojuma maršruts – derīgs tikai tāds, kas ir Latvijas teritorijā, turklāt ne pārāk tālu, tāpēc tam der tikai noteikta diena (iespējams prognozēt divas, trīs dienas iepriekš),
• maršrutam piesaistīta lidojuma atļauja, par ko jāinformē CAA iepriekš,
• laikapstākļi lidojuma dienā – visneprognozējamākie.

Pat tad, ja pirmie divi punkti izpildīti, tad par trešo nekādas dižās skaidrības līdz pat brīdim, kad ieradīsimies palaišanas vietā. Protams, stipra vēja, lietus gadījumā turp pat varēs nedoties, bet, ja neliels vējš, tad no attāluma neko nevarēs nospriest.

Tāpēc esmu sācis meklēt iespējamo vietu, kur varētu veikt balona pildīšanu, kur vējš netraucētu. Ideālā gadījumā tas būtu liels, aktīvi neizmantots šķūnis ar lielām durvīm un cauru jumtu (jo mēs izmantosim ūdeņradi, tāpēc, ja gadās noplūde, tas neuzkrājas pie griestiem, radot sprādziena draudus).

Ja tajā dienā drusku līņātu, es domāju, ka to mēs varētu pieciest. Ja lītu vairāk, tad gan ne, jo, piemēram, pagājušajā svētdienā Lielbritānijā bija XABEN-22 lidojums, ko veica RocketBoy, un "22" nozīmē, ka viņam bijuši jau vismaz 22 lidojumi, tātad liela pieredze. Palaišana notika lietū, kas samērcēja striķus, izpletni un kapsulu, tāpēc, lai arī balona celtspēja bija kārtīgi nomērīta (viņam taču liela pieredze), balons cēlās augšup krietni lēnāk kā paredzēts, līdz ar to nolaidās jūrā labu gabalu no krasta. Tāds scenārijs mums nav vajadzīgs. Ja lītu mazliet, varētu piemontēt kādu jumtiņu kapsulas sānā virs kameras, iepildīt mazliet vairāk gāzes (~0.5 m/s), ar to vajadzētu pietikt.

Toties, ja ir vējš, tad ir gan grūti vienkārši piepūst un novaldīt balonu (liela iespēja palaist to vaļā vai saplēst), gan arī nekādas iespējas kaut cik precīzi nomērīt celtspēju.

Tāpēc vajag sienas uz to svarīgo brīdi. Šķiet, ka vienu piemērotu vietu esmu atradis.

Atrodas kādu gabalu no Siguldas, bet vismaz turpat ir šoseja. Blakus lauks, vietas pietiekami. Vēl tikai tāds sīkums kā jānoskaidro, kam tas pieder, un vai ļautu mums to izmantot kaut kad uz kādu stundiņu vai divām.

Bija fiksā doma, ka, ja nu galīgi nekā, varētu pildīšanu veikt arī uz mājas lievenīša, bet šķiet, ka tur tomēr varētu būt par šauru.