Šorīt gaidīju ESTCube-1 FSK telemetriju, lai šo to notestētu savā galā, bet klusums. Pievērsu uzmanību bākas frekvencei – ir! Morzes signālu gan neizdevās dekodēt pilnībā.

2013-12-11
9:46z – ES5E/S T UAZSHZZ TTTBTE TTTT CATTTT TTEUES 6##### FMTT TTTT KN
9:50z – ES5E/S T UAZS55H TTTBTE TTTT CBTTTT TNH### ###6TT FMTT TTTT KN

Ļoti iespējams, ka satelītam tika atjaunota programmatūra, tāpēc kādu brīdi netika izmantota FSK telemetrija. Nākamajā pārlidojumā tā jau atkal darbojās kā parasti.

Kad pirmoreiz centos saklausīt ESTCube-1 CW signālu, igauņi man ieteica to darīt laikos, kad satelītam ir ļoti zemi pārlidojumi, jo bāka strādā, kad nestrādā galvenais telemetrijas kanāls, kas strādā gandrīz vienmēr, kad satelīts ir virs horizonta, jo Tartu, kur ESTCube zemes stacija, ir tepat pavisam tuvu. Pirms dažām dienām nolēmu pamēģināt un divas pēcpusdienas bāku tiešām dzirdēju, kad satelīts bija ne vairāk kā divus grādus virs horizonta, bet tad tikai daļēji izdevās dekodēt. Tagad bija pāri galvai.

Papildināts 11. decembra vakarā ES5TF painformēja, ka nākamajā dienā bāka būs dzirdama divos pārlidojumos vismaz četras reizes. Pirmajā pārlidojumā dzirdēju gan to tikai vienreiz. Otrajā – piecreiz, lai gan izdevās kaut daļēji dekodēt tikai trīs. Vēlāk pēcpusdienas zemajā pārlidojumā dzirdēju vēlreiz, kad satelīts bija 4° virs horizonta.

2013-12-12
10:20z – ES5E/S T UANZDCE TTTBTE TTTT CBTTTT TTESEH 6666TT FMTT TTTT KN
11:47z – ES5E/S T UANU### #TT7TE TTTT CBTTTT TTESEH 6M6ZTT FMTT TTTT KN
11:49z – ES5E/S T UANAUAF TTTBTE TTTT CBTTTT TTESEH 6M6MTT FMTT TTTT KN
11:54z – ES5E/S T #####FT TTTBTE TTTT CBTTTT ###### ##65TT FMTT TTTT KN
13:27z – ES5E/S T UANBNBF TTTBTE #### ##TTTT TTEHEH 6666TT FDM# #### KN

Šovakar stingrāk pievērsos satelītiem un beidzot izdevās dabūt telemetriju no satelīta, kas mazāks par parasto kubsatu (cubesat) – $50SAT. Tas ir femtosatelīts – PocketQub standarta satelīts no.. ēm.. lētām detaļām.
1U izmēra cubesat ir 10 cm kubs, PocketQub – 5 cm kubs. $50SAT pēc nosaukuma jau it kā atspoguļo tā būtību, protams, neietverot faktu, ka palaišana orbītā tāpat ir kādi pāris tūkstoši.

Satelīts 437.505 MHz frekvencē ar 100 mW raida FM morzes signālus, GFSK 1kbps un FSK RTTY telemetriju. Pēdējā arī mani visvairāk interesē, jo tas ir ļoti līdzīgi telemetrijai, ko parasti raida no baloniem. Patiesībā pat ne līdzīgi, bet tieši tāpat – tā ir pritī mač UKHAS formātā. RTTY parametri ir 100 baud, 630 Hz shift, 8 bit ASCII, no parity, 1 stop bit.

2013-12-10 20:11 – 20:19 UTC
$$$$$$50SAT,128,,264,,,58,3,,21,138,85.p
4,,,56,3,,21,1s85,,102,102,3743,*4F
$$50SAT,128,,264,,,53,3,,21,14õ≤,8
$$$$50SAT,128,,264,,,50,3,,21,145,84,,82,102,3723,*7D
$$$$$50SAT,128,,264,,,49,3,,21,146,84,,82,102,3703,*74

2013-12-11 09:26 – 09:35 UTC
$$50SAT,128,&267(,,4,3,$21,141l84l,82,105,3603,*7B
$$50SAT,128,,267,,,49,3,,21,144,84,,82,105,3683,*7B
$$50SAT,128,,267,,,52,3,,21,141,84,,102,105,3703,*44
,~3,,21,13885,(102,105,3703,*4

Pēdējā rindiņa tika uztverta, kad satelīts bija mazāk kā 2.5° virs horizonta 2600 km attālumā. Diezgan iespaidīgi tādam pavisam mazam nieciņam. :)

8. novembrī pāri Latvijai lidoja kārtējais B sērijas balons no Silverstounas Lielbritānijā – B-24. Šis bija savādāks ar to, ka, pirmkārt, tam bija bojāts GPS, kā dēļ raidītājs reizēm strādāja, reizēm izslēdzās, un, otrārt, tas nolidoja ļoti, ļoti tuvu garām. Leo Bodnar balonu palaida vēlā 7. novembra vakarā, un jau nākamajā rītā tas bija pie Kurzemes virs Baltijas jūras. Pēdējie dati, ko uztvēra poļi, bija līdz 10 no rīta, pēc tam es saklausīju tikai pīkstienus ilgu laiku, līdz pēc plkst. 11 GPS beidzot iedarbojās un balons pārraidīja pilnu telemetriju, ko mēs ar princ_fm reizē uztvērām. Dažas minūtes vēlāk pieslēdzās arī YL2CP. Balons lidoja ļoti ātri un ļoti tuvu garām manai attālinātajai radiostacijai – tuvākajā brīdī vien padsmit kilometru attālumā. Jau pēc pāris stundām tas bija tālu Latgalē, kur atkal izslēdzās. 50 minūtes vēlāk YL2CP uztvēra vēl vienu telemetrijas pārraidi, kad balons jau bija Krievijā, kas arī bija pēdējā līdz pat Maskavai, kur tas atkal ieslēdzās un nolaidās.

Bija iespēja pārbaudīt, kā darbojas pliks RTLSDR un RTLSDR ar LNA – abi uz vienas antenas, atšķirība bija diezgan ievērojama.

Otrs nesenais lidojums bija ORION, ko Filips MI0VIM palaida no Ziemeļīrijas 30. novembrī, kas 1. decembra rītā bija mūsu pusē. ORION pārmaiņas pēc bija liela augstuma floateris – 30-37 km augstumā, līdz ar to noklāja teritoriju 600-700 km rādiusā. Tas pārlidoja Rietumeiropu, Polijas ziemeļus, Lietuvu un kādu brīdi pēc saullēkta pārsprāga un nokrita Baltkrievijā. ORION pārraidīja parasto telemetriju ar 300 baud un attēlus ar SSDV (30. nov., 1. dec.), tā ka tehniski kaut kas krietni sarežģītāks. Diemžēl neviens no vietējiem dažādu iemeslu dēļ nepievienojās, toties jaunpienācējam igaunim izdevās uztvert dažas paketes. Filipam tas personiski bija ļoti veiksmīgs projekts – lielākais attālums, lielākais augstums, tehniski bez problēmām. Ļoti labi.

Pie reizes mazliet draudzīgi pakomunicēju ar poļiem, nodibināju sakarus nākotnei. Tā sanāca, ka tieši es viņiem iepriekšējā vakarā padevu ziņu, ka ORION tuvojas.

Ja iepriekš dažādu balonu lidojumi meta loku apkārt mums, tad pēdējās nedēļās, iestājoties rudens vējiem, vairāki baloni ir lidojuši garām netālu no Latvijas un viens pat pāri Latvijai – SP3OSJ/10, B-22, B-23, D-1, Atlas.

No šiem man izdevās uztvert Atlas, B-22 un pavisam mazliet D-1.

Atlas lidoja garām 20. oktobra ļoti agrā rītā. Iepriekšējā dienā Džeimss Koksons (jcoxon) to palaida no Lielbritānijas, tas pārlidoja Vāciju un naktī Polijā pie robežas tā raidītājs apklusa. Uztvērēju biju atstājis uz tā frekvences ar cerību, ka raidītājs varētu atdzīvoties pēc saullēkta, un, ja nu programma varētu atrast tā signālu, tā to automātiski dekodētu un pārsūtītu uz serveri. Agri no rīta pamodos, pārbaudīju, nekā, klusums, aizmigu. No rīta izrādījās, ka tiešām signāls parādījās, un mans uztvērējs to atrada pirmais, pēc tam pieslēdzās poļi, bet ne uz ilgu laiku. Atlas bija lateksa balons, tāpēc tas peldēja lielā augstumā - ap 28 km, bet no rīta, saulē sasilstot, tas pacēlās līdz 38 km un pārsprāga, nolaižoties kaut kur Baltkrievijā pie Krievijas robežas. Ar lateksa baloniem nekad neko skaidri iepriekš nevar zināt.

D-1 bija parastais mazais pikobalons, kas šoreiz lidoja no Berlīnes, DL7AD projekts. Tas tika palaists naktī, kad pārlidoja Poliju, un tad beidzās uztvērēji. Prognoze rādīja, ka tas dodas tieši pāri Latvijai, tāpēc ierakstīju brīdinājumu freefm.lv forumā, lai paklausās, ja ir iespēja. D-1 bija 2m joslas raidītājs (145.3 MHz), nevis 70cm kā parasti, tāpēc man pašam bija diezgan niecīgas iespējas to uztvert, jo neesmu tam sagatavojies, toties pēc ieraksta forumā D-1 drīz vien tiešām tika atrasts, ceļojot pāri Latvijai – vispirms YL2CP, pēc tam drīz princ_fm un tad arī Yahoo – Cēsis labi pastrādāja. :) Drīz vien pēc tam, kad princ_fm beidzot pazaudēja signālu (300+ km) Krievijā aiz Igaunijas, balons nolaidās.

B-22 bija parastais mazais pikobalons no Lielbritānijas, kas arī nakts laikā ceļoja pāri Lietuvai. Atkal modos naktī, atradu signālu un gāju gulēt, no rīta noskaidrojās, ka ar mainīgām sekmēm, taču pāris stundas to izdevās uztvert. B-22 aizlidoja kaut kur līdz Urāliem un tad pazuda.

SP3OSJ/10 arī bija mazais balons, taču to man neizdevās atrast, lai gan virs horizonta tas teorētiski varēja būt. Vēlāk pa dienu tas tika atrasts sveiks un vesels pie Saratovas, dodoties tālāk uz austrumiem.

Kad vēl kāds balons lidos uz mūsu pusi, centīšos par to informēt freefm.lv forumā.

Īstās kosmiskās zondes.
Bija iespēja dažas dienas mierīgi pabūt mājās, un kaut kā ieinteresējos un vairāk pievērsos satelītu uztveršanai. Tīri interesanti.

Sāku, protams, ar lielajiem un senajiem – FO-29, HO-68, SO-50. No tiem var dzirdēt gan telemetriju morzes signālu veidā, gan arī balss sakarus. Saprast, ko tur runā, nav pārāk viegli, bet nu vismaz kāds runā. Telemetriju tiem uztvert ir vienkārši, jo tā tiek raidīta nepārtraukti. Tas arī ir diezgan spēcīgs signāls – parasti 100 mW, kas it kā ir maz kosmiskiem mērogiem, tomēr viegli uztverams, kad satelīts ir divu, trīs tūkstošu kilometru attālumā, jo – tam ir tiešā redzamība. Tāpat kā balonam un 10 mW.

Kādu vakaru, kad SP9UOB bija palaidis kārtējo pikobalonu, kas no Polijas aizlidoja gandrīz līdz Bulgārijai, kāds no #highaltitude kanālā sanākušajiem ungāriem ieminējās, ka uz brīdi būs jāpārtrauc sekošana balonam, lai pievērstos Masat-1 – viņu pirmajam satelītam.

Nezināju par tādu, vēlāk pagūglēju, kas ir Masat-1, un izrādījās, ka ungāri ir izveidojuši pavisam sakarīgu weblapu, kur par to viss labi aprakstīts. Turpat arī var ielādēt Masat-1 "zemes stacijas" programmatūru, ar ko atkodēt satelīta telemetriju. Viss pavisam vienkārši un atjautīgi – uz Java bāzēta programmiņa, kurai padod satelīta signālu (skaņu) no radio, tā to atkodē, attēlo un automātiski augšuplādē uz Masat serveri. Un tiešām darbojas! Jau pirmajā vakarā dabūju kādas 50 telemetrijas paketes.

Paralēli un jau cik mēnešus man, protams, ir interese par ESTCube-1 – igauņu pirmo satelītu. Vairākas dienas tā pārlidojumu laikos klausījos radio, bet CW signāla kā nav, tā nav. Tai pašā laikā labi redzu, ka FSK 9600bps telemetrijas signāls ir, kur tam jābūt. Vērsos pie igauņiem, lai uzzinātu detaļas, un vakar dabūju atbildi no paša ES5TF, kas tam visam stāv pavisam tuvu. Viņš pastāstīja, ka bākas intervāls tagad ir piecas minūtes un, jā, tik tuvu Igaunijai manas izredzes ir diezgan mazas un sarežģītas. Bet, protams, jāmēģina ir. Vēlāk vakarā saņēmu ziņu no vēl viena igauņa, kurš nupat dzirdējis CW signālu, tāpēc pacietīgi gaidu nākamo pārlidojumu. Gandrīz līdz pašām beigām bija jāgaida, šķiet, vairāk par piecām minūtēm, bet ir! Ha, man ir signāls no ESTCube-1! (Skaņas ieraksts.)
Pēc tam vēl gandrīz divas stundas pagāja, kamēr to dekodēju par tekstu (nākamreiz ies ātrāk), bet tiešām dabūju telemetriju:

ES5E/S T U55ADNA TTTBTE TTTT DTTTTT UTENEN 6566TT DHTT TTTT KN

Gan ar laiku tikšu arī līdz FSK telemetrijai. Neizskatās neiespējami.

Radiouzvērējs ir tas pats RTL-SDR, nedārgs LNA, pagarš kabelis un omnidirekcionālā ceturtdaļviļņa "ground plane" antena 70cm joslai uz jumta. Radio klausīšanai izmantoju SDRsharp vai SDR Console programmas. Informācijai par satelītiem – Gpredict vai Orbitron. Orbitron var savienot ar SDRsharp, lai tas automātiski piekoriģē frekvenci, jo Doplera efekta dēļ to ir jādara nepārtraukti, kas manuāli prasa diezgan daudz darba.