Pēc vairākām starta pārcelšanas reizēm 13. maijā beidzot notika White Star Speedball-1B lidojums.

No projekta rašanās brīža līdz tā kulminācijai pagāja divi gadi, tas prasīja milzumdaudz laika, resursu un brīvprātīgā darba. Projekta mērķis bija veikt transatlantisko lidojumu reaktīvās plūsmas ("jetstream") augstumā, kas ir 10-12 km. Tajā pašā augstumā lido arī lidmašīnas, tāpēc īpaša vērība tika pievērsta drošībai. Sakari ar balonu tika nodrošināti, izmantojot komunikāciju satelītus. Ja sakari pazustu, balons saprastu, ka misija jāpārtrauc.

Jau iepriekš rakstīju, ka pieteicos būt par vienu no attālinātajiem misijas kontrolieriem. Mani uzdevumi būtu sekot līdzi balona lidojumam, telemetrijai, atkarībā no vajadzības sazināties ar gaisa satiksmes kontrolieriem, lai tos informētu par balona atrašanās vietu un nenotiktu sadursme ar kādu lidmašīnu.

Nedēļu pirms starta tika mainīti lidojuma parametri – būs divi baloni, viens "zero pressure" kā bija paredzēts un otrs – 1600g lateksa balons, kas darbotos kā velkonis. Balona lidojums tagad bija plānots 20 km augstumā, turklāt, tā kā "jetstream" sezona ir beigusies (tā ir ziemā un agrā pavasarī), tad tāpat vairs nebūtu iespējams tikt pāri okeānam, tāpēc lidojums notiktu virs ASV. Līdz ar to arī tika pieņemts lēmums pacelties augstāk, lai nemaisītos lidmašīnām ceļā.

Dan-K2VOL, kas šajā projektā ir galvenais, vairākas reizes pa nedēļu ar mani sazinājās, lai uzzinātu, kuros laikos esmu brīvs, pastāstītu, kas notiek, un tā. Kevins ("Lunar_Lander") no Vācijas tomēr nepiedalīsies veselības problēmu dēļ, tāpēc es būtu pirmais no Eiropas, kas pārņem stafeti.

Lidojums bija plānots piektdienas vakarā, taču tika pārcelts uz sestdienas vakaru pēc vietējā laika. Pēc mūsu laika starts bija paredzēts trijos naktī.

Mana maiņa bija paredzēta svētdien plkst. 8:00 no rīta pēc mūsu laika. Vakarā vēl jautāju, cik ilga būs maiņa, vai būšu viens pats un vēl šo to, taču, nesagaidījis atbildes, laicīgi devos gulēt.

Svētdien pirms astoņiem jau biju augšā, uztaisīju brokastis un pieslēdzos internetiem, lai uzzinātu, kas notiek. Teamspeak ar balss sakariem, tviteris ar īsziņām, #highaltitude ar to pašu, Ustream nekā. No Teamspeak saprotu, ka kaut kas vēl nav. No dažādiem tvitera kontiem aizceļoju līdz WSB blogam, kur ir links uz Youtube video straumi, un izrādās, ka to visu var skatīties. Vēl joprojām var, jo balons vēl ir uz zemes.

Pamazām noskaidroju, ka viņi ir Indianas speisportā kā paredzēts, taču radušās kaut kādas tehniskas problēmas ar sensoriem un vēl kaut ko, ko viņi cenšas atrisināt. Informācijas nav daudz, par visu uzzinu no strīma. Ļoti interesanti skatīties, forši, ka par to tika padomāts. Tā kā #highaltitude čatā laikam esmu pirmais, kas pamodies un kaut ko uzzinājis, tad cenšos informēt vēlāk modušos par pašreizējo statusu (lielākoties tur ir briti, tāpēc viņi mostas pāris stundas vēlāk, turklāt ir taču svētdiena).

Tehnisko problēmu dēļ WS komanda nolemj atteikties no mitruma sensora un GoPro kameras. Iepriekš jau ticis atslēgts balona hēlija temperatūras sensors un atmosfēras spiediena sensors. Heh.. Pamazām misijas vadības centrā un speisportā esošie iet cauri čeklistēm tāpat kā mēs to darījām apmācībās. Vēl tiek pildīts lateksa balons – balona pildīšanu vienmēr jāatstāj uz beigām, kad ir pilna pārliecība, ka elektronika darbojas, jo pēc tam vairs nebūs atpakaļceļa.

Un tā 10:22 pēc mūsu laika White Star balons beidzot paceļas gaisā.

Kad īsti būs mana maiņa, nav ne jausmas, bet sekoju līdzi telemetrijai, turu roku uz pulsa, ja nu pēkšņi esmu vajadzīgs. Balons ceļas augšup ar ātrumu apmēram 3-4 m/s. Misijas kontrolieris Džeimss ik pēc pusstundas sazinās ar Indianapolisas gaisa satiksmes vadības centru, kas beigās paziņo, ka, ja vien balons ir virs 45000 pēdām (15 km), tad viņus tas neinteresē. Tās ir labas ziņas, jo tad viņus drīz varēs netraucēt.

Lidojums līdz šim notiek kā plānots, problēmu ar sakariem nav, ik pa laikam kapsulai tiek nosūtīts sirdspuksts, telemetrija normāla, viss notiek. Balons ir pacēlies virs 15 km augstuma, sāk samazināt pacelšanās ātrumu un stabilizē lidojumu 16.5 km augstumā. Nedaudz zemāk kā plānots, bet tas nav tik būtiski. Augstumu vajadzības gadījumā var palielināt, nometot balastu. Balasts ir tīrs alkohols, to pēc vajadzības izlej. Alkohols tāpēc, lai tas nesasaltu, jo balons atrodas tropopauzē, kur aukstums ir -50..-60°C.

Parunājos ar Džeimsu un sarunājam, ka mana maiņa sāksies trijos dienā pēc mūsu laika un ilgs četras stundas. Visu dienu būšu pavadījis pie kompja, bet nu nekas. Laikā, kad man būs jāsāk maiņu, balons būs ielidojis Kolumbijas gaisa telpā, tāpēc man būtu jāsazinās ar viņu ATC, lai paziņotu balona atrašanās vietu, paredzamo maršrutu un noskaidrotu, cik bieži viņi grib uzzināt informāciju. Palūdzu kādas iepriekšējās sarunas ierakstu, taču izrādās, ka tādi tomēr netiek veikti, bet Džeimss uzņemas veikt sazināšanos pats, mēs sarunājam laiku, kad tas notiks, lai esmu pie kompja, lai uzzinu, kā tas notiek.

Norunātajā laikā esmu pie kompja, misijas vadības centrs ziņo, ka ir kādas problēmas. Fiksi apskatos telemetriju un redzu, ka balons samazina augstumu. Tam tiek dotas komandas atbrīvoties no balasta, taču nav skaidrs, vai tās tiešām nostrādā, vai arī noticis kas nopietnāks ar pašu balonu. Džeimss pastāsta, ko dara, ka ar ATC būs jāpagaida, lai esmu stand-by. Skatos telemetrijas datus, un ir skaidrs, ka balons strauji krīt. Nolaišanās ātrums ir ap 6 m/s piecu kilometru augstumā. Pēdējā informācija tiek saņemta divu kilometru augstumā. Īsi pirms tam lidojuma vadītājs (flight director) Patriks man paziņo, ka viņi ir nosūtījuši cut-down komandu.

Pusstundu pirms manas maiņas balona lidojums diemžēl ir beidzies.

Misijas vadības centrā visi izklausās bēdīgi un tam arī ir iemesls. Tik daudz laika, tik daudz darba, bet tik īss lidojums. Žēl. Tomēr, ja neskaita tā īsumu, viss notika kā paredzēts – sakari ar kapsulu, stabils lidojums noteiktā augstumā, dati no mākoņu sensora, pats ZP balons un citas lietas..

Grūti pateikt, kas īsti bija par problēmu. Varbūt pārsprāga lateksa balons. Varbūt kaut kādu iemeslu dēļ nostrādāja automātiskais cut-down kods un tāpēc sākās nolaišanās. Kapsula vēl nav atrasta, taču es ceru, ka tas notiks un tiks noskaidrots, kas īsti notika. Es ceru, ka kaut kad tomēr tiks veikts Speedball-2 lidojums, un tas būs pāri okeānam.

Bija ļoti interesanti piedalīties apmācībās un būt kaut mazai daļai no tik ambicioza projekta. Tikai gribējās pārstāvēt Latviju tajā tā pa īstam. :)